Lāpu ugunīm vējā plandoties, 11. novembrī Jelgavā, tāpat kā daudzviet Latvijā, notika tradicionālais Lāčplēša dienas gājiens, kurā piedalījās tūkstošiem cilvēku – skolas, iestādes, nevalstiskās organizācijas, pilsētas un novada pašvaldību pārstāvji, policisti un zemessargi. Stacijas laukumā pie Lāčplēša pieminekļa Jelgavas Zemessardzes 52. kaujas atbalsta bataljona komandieris Arvis Zīle, uzrunājot klātesošos, uzsvēra, ka zemessargus stiprina tautas atbalsts, kas redzams daudzajās lāpu ugunīs. Šajos svētkos Jelgavas Zemessardzes bataljonam pievienojās trīs jauni zemessargi, un tieši pirms lāpu gājiena viņi nodeva zemessarga zvērestu.
Pēc svinīgajām uzrunām svētku koncertā uzstājās koris “Balti”, kā arī solisti Līga Rīdere un Ģirts Alsters. Nedaudz koncertu gan patraucēja ugunsdzēsēju sirēna. Zemgales prospektā kāds nezināms delveris, visdrīzāk ar lāpu, bija aizdedzinājis sausās lapas pie ieejas bumbu patversmē, kas Stacijas parkā izbūvēta, iespējams, Otrā pasaules kara laikā. Ugunsdzēsējs dūmojošās lapas nodzēsa un konstatēja, ka tajās mētājas lāpas kāts.
Lāčplēša diena iezīmē Latvijas bruņoto spēku uzvaru 1919. gada 11. novembrī, atbrīvojot Rīgu no Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas. Toreiz pēc gandrīz mēnesi ilgām cīņām latviešu karavīriem, saņemot artilērijas atbalstu no Rīgas jūras līcī ienākušajiem franču un britu kara kuģiem, izdevās šķērsot Daugavu un padzīt pretinieku no Torņakalna. Cīņas ar Rietumkrievijas Brīvprātīgo armiju vēl turpinājās. Jelgavu latviešu karavīriem izdevās atbrīvot 21. novembrī, bet Brīvības cīņas noslēdzās tikai 1920. gadā ar Latgales atbrīvošanu.
