Pagājušajā nedēļā Dobeles rajona Bikstu pagasta zemnieku saimniecībā «Joži» tika svētīts divmiljonais lats, ko Zemgales uzņēmēji izlietojuši no Eiropas Savienības SAPARD programmas līdzekļiem.
Pagājušajā nedēļā Dobeles rajona Bikstu pagasta zemnieku saimniecībā «Joži» tika svētīts divmiljonais lats, ko Zemgales uzņēmēji izlietojuši no Eiropas Savienības (ES) SAPARD programmas līdzekļiem. Saimniecības vadītājs Gunvaldis Sproģis bija lepns, ka tieši viņa 1800 ha lielajam zemnieka uzņēmumam ticis šāds gods.
Zemkopības ministrijas Lauku atbalsta dienesta (LAD) direktore Irina Pilvere apgalvoja, ka Zemgales uzņēmēji un zemnieki ir aktīvākie SAPARD līdzekļu izmantotāji. Gunvaldis Sproģis LAD Zemgales Reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē bija iesniedzis kopumā četrus projektus šīs ES programmas finansējuma saņemšanai. Trīs projektu ietvaros iegādāta tehnika, arī divi kombaini un divi traktori. Savukārt viens projekts realizēts, lai saņemtu SAPARD naudu ceļu remontam un uzlabošanai. Triju projektu tehnikas iegādei kopējie attaisnotie izdevumi bijuši 300 000 latu, bet projekta ceļu remontam un uzlabošanai – 25 000 latu. Pēc projekta realizācijas SAPARD nauda tiek piešķirta 45 līdz 50 procentu apmērā no attaisnotajiem izdevumiem. Tikko par SAPARD līdzekļiem iegādātā tehnika bija novietota apskatei turpat lielā angāra priekšā.
Toties angāra pavēnī svinību viesiem bija klāts galds ar speķraušiem, alu un citiem lauku labumiem. Sanākušie teica uzmundrinošas uzrunas zemniekiem un pateicās LAD par atbalstu, ko šī organizācija sniedz zemniekiem. Kuluāros tika spriests, ka SAPARD programmai uzrakstīt projektu ir liela ķēpa, tam nepieciešamas gan specifiskas zināšanas, gan liels laika patēriņš, ko retais zemnieks spēj atļauties. Tādēļ ir ļoti svētīgs dažādo konsultācijas dienestu speciālistu atbalsts, to apliecina kopējā saņemtā finansējuma apjoms. Starp citu, I.Pilvere izteica pieņēmumu, ka, iespējams, jau augustā Latvijā kopumā tiks izlietots 10 miljoni latu no ES speciālās pirmsiestāšanās programmas lauksaimniecībai un lauku attīstībai (SAPARD) finansējuma. Kā zināms, pašlaik Latvijai ir pieejama SAPARD nauda noslēgto 2000. – 2002. gada ikgadējo finanšu līgumos. Kopumā šo līgumu ietvaros Latvijai ir pieejami 68,19 miljoni eiro SAPARD naudas, kas, pārrēķinot latos, veido aptuveni 39,51 miljonu latu. Šajā summā nav ietverts Latvijas līdzfinansējums.
Vajadzīga biznesa ideja un uzņēmība!
Irina Pilvere un LAD Zemgales Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītājs Viesturs Reinfelds pārlūko SAPARD «aritmētiku» Latvijā. Pavisam valstī izmaksāts jau 8,6 miljoni latu, un tikai Zemgalē vien – divi miljoni. Pirmais miljons saņemts pagājušā gada novembrī, bet pašreizējie tempi liecinot, ka jau līdz šā gada beigām tikšot saņemts arī trīsmiljonais lats. Zemnieki ļoti aktivizējušies arī citviet Latvijā, kur jau saņemtas prāvas summas, tomēr Zemgalē lauksaimnieki un uzņēmēji ātrāk nekā citur realizē projektus, piemēram, iegādājoties tehniku.
Arī šim notikumam – kopā sanākšanai Bikstu pagasta Jožos – neesot tikai simbolisks, bet arī jēdzieniskais saturs. Tas pierāda, ka tieši Zemgalē ir aktīvākie lauksaimnieki, kas ātrāk spēj reaģēt un efektīvi izmantot jaunas iespējas, kas spēj uzrakstīt, iesniegt labus projektus un tos arī īstenot. Un tie, kas paši nejūtas pietiekami zinoši, lai projektus uzrakstītu, tomēr nāk ar interesantām idejām, prot pamatot tās un, izmantojot zinošu speciālistu un konsultantu palīdzību, pārvērst kvalitatīvos projektos. Protams, ātrāk ir naudu piesaistīt tehnikas iegādei, nevis, piemēram, būvniecībai vai ražotņu modernizācijai, kas norit lēnāk.
I.Pilvere ir pārliecināta, ka jebkurā iecerē primārā ir biznesa ideja. Piemēram, runājot par tūrisma attīstību. Šai nozarei nav problēmu piesaistīt SAPARD naudu, jo tūrisms tāpat kā lauksaimniecība, kā ražošana vispār ir bizness. Jāatgādina, ka projektus var iesniegt arī privātas personas. Un tieši viņām tūrisms varētu būt viena no iespējām attīstīt privāto biznesu. Taču jābūt iniciatīvai, jāzina, ko cilvēks grib darīt, un, protams, jābūt pārliecinātam, par kādiem resursiem viņš to darīs – jo projekts vispirms jārealizē par savu naudu vai ņemot bankā kredītu; tikai pēc tam iespējams saņemt no SAPARD atpakaļ daļu līdzekļu.
Jožos populāri tika paskaidrota arī SAPARD vispārējā jēga: vispirms cilvēks savas ieceres īstenošanā iegulda visu savu naudu, pēc tam (atkarībā no programmas) saņem atpakaļ 45 līdz 50 procentus līdzekļu. Tādā veidā ir iespējams attīstīt sava uzņēmuma tehnoloģiju. Piemēram, pērkot tehniku, ar subsīdiju naudu netiek samazinātas izmaksas, taču zemnieks kļūst konkurētspējīgāks, viņš var veikt darbus īsākos termiņos, lētāk un kvalitatīvāk.
Veiksmīgā zemnieka kritiskās atziņas
Gunvaldis Sproģis ir viens no ļoti retajiem zemniekiem, kas nevilcinādamies apgalvo, ka viņš esot visnotaļ apmierināts ar Latvijas valdību – ne tikai pašreizējo, bet arī visām līdzšinējām, jo tās ir devušas un atraisījušas iespējas personīgajai iniciatīvai. Un tomēr valsts lauksaimniecībā viņš saskata vairākas būtiskas problēmas.
Par to, kādam jābūt zemkopības ministram, veiksmīgais zemnieks uzskata: esot jau laba doma, ka zemkopības ministram jānāk no Latvijas laukiem. Taču ministram pašlaik, ieejot Eiropas Savienībā, jāspēj pilnībā izprast lauksaimniecības ekonomiku, jāredz tā visā plašumā. Tādēļ viņam nepieciešami labi padomnieki. Pēc G.Sproģa domām, daļai pašreizējo padomnieku kompetence neatbilst mūsdienu prasībām, padomnieki, kuriem jābūt kā drošam plecam un uz kuru spriedumiem paļauties, esot zināmā mērā stagnāti. Runājot par paredzamo referendumu šā gada septembrī, G.Sproģis uzskata, ka tajā noteicošās varētu izrādīties «krievvalodīgo» un lauku reģionu iedzīvotāju balsis, jo tieši tās izšķiršot balsojuma rezultātus. Tādēļ jau tagad visi mēģinot parādīt sevi labākā gaismā attiecībā uz lauksaimniecību. Tomēr līdz šim valstī nav bijusi tāda lauksaimniecības politika, kas atbalstītu ne tikai lielražošanu, bet nodrošinātu izaugsmes iespējas arī vidējiem un maziem uzņēmējiem laukos. Tāda lauksaimniecības politika neinteresējot nevienu citu politisko spēku kā vien Tautas partiju. Par Latvijas Zaļo un zemnieku savienību Sproģa kungs pauž, ka, viņaprāt, tā esot absolūti neloģiska, jo abiem «zariem» esot pat pretējas intereses, tādēļ arī ierobežotas sadarbības iespējas; šī savienība izveidota tikai kā mehānisms, lai iekļūtu Saeimā, un no šā spēka zemnieki neko sagaidīt nevarot. Jožu saimnieks uzskata, ka iespējama tikai viena alternatīva Latvijas lauku sekmīgai attīstībai: jādod attīstības iespējas arī vidējiem un mazajiem uzņēmumiem. Un nekavējoši jānodrošina tāda sistēma, lai zemnieki varētu garantēti saņemt atlīdzību par savu produkciju, turklāt pēc iespējas uzreiz. G.Sproģis ir pārliecinās, ka zemkopība pie mums tieši tādēļ ir pagrimusi, ka līdz šim ir kreditējusi valsti, turklāt nevis par to pelnot procentus, bet ar zaudējumiem!
Jožu īpašniekam ir savs stingrs viedoklis gan par nodokļu sistēmu, kas ir nežēlīga attiecībā uz lauku ražotājiem, gan par to, kā, lieki nevelkot garumā, būtu iespējams precizēt lauksaimniecisko ražojumu kvotas. Taču šai kopā sanākšanai Jožos tomēr bija mazāk lietišķs, bet gan svētku raksturs. Tādēļ par nopietnām problēmām G.Sproģis apsolīja sarunu citreiz. Bet viņnedēļas tveicīgā pēcpusdiena (kā jau retajā svētku reizē) tika izmantota, lai pēc ciemiņu aizbraukšanas pie gara galda sapulcētos visa «Jožu» komanda – zemnieku saimniecības uzticamie palīgi. Viņu sarunas ritēja par tveici, gaidāmo labības pļauju un tūkstošiem citu ikdienas sīkumu, bez kuriem nav iedomājama zemnieku ikdiena.
