Eiropas Savienības kandidātvalstu, pie kurām kā zināms arī pieder Latvija, pirmsiestāšanās dažādu fondu finansu instrumenti ir neatmaksājamā palīdzība, lai palīdzētu tām sagatavoties dalībai Eiropas Savienībā.
Eiropas Savienības kandidātvalstu, pie kurām kā zināms arī pieder Latvija, pirmsiestāšanās dažādu fondu finansu instrumenti ir neatmaksājamā palīdzība, lai palīdzētu tām sagatavoties dalībai Eiropas Savienībā. Katra programma veidota un darbojas ar noteiktu mērķi kā atbalsts konkrētu nozaru projektiem. Pagājušā gada rudenī PHARE 2000 programmas ietvaros Zemgalē uzsāksts projekts par ekonomiskās un sociālās izlīdzināšanās pasākumiem šajā valsts reģionā. Lai uzzinātu, ko šī programma sniegs mūsu reģionam, «Ziņas» tikās ar tā koordinatoru, ilgtermiņa ekspertu Timo Kirkko – Jākolas kungu.
PHARE atbalsta pārmaiņas
Eiropas Savienības (ES) pirmsiestāšanās finansu instrumenti, pie kuriem pieder arī PHARE programmas līdzekļi, ir neatmaksājamā palīdzība Eiropas Savienības kandidātvalstīm, lai palīdzētu tām sagatavoties dalībai šajā savienībā. ES PHARE programma ir viena no apjomīgākajām neatmaksājamās palīdzības programmām Centrāleiropas un Austrumeiropas kandidātvalstīm. Tā sniedz atbalstu ekonomiskās pārejas un demokrātijas nostiprināšanas procesā, likumdošanas pārņemšanas jomā, institūciju stiprināšanas pasākumiem līdz brīdim, kad valsts ir gatava uzņemties ES dalībvalsts pienākumus. No 2000.gada paralēli tradicionālajai PHARE programmai ir ieviesti arī divi jauni pirmsiestāšanās finansu instrumenti – ISPA, kuras ietvaros atbalsts tiek sniegts transporta un vides sektoriem, un SAPARD – atbalsts lauksaimniecības un lauku attīstībai.
ES PHARE programmu izveidoja 1989.gadā, un tās sākotnējais mērķis bija sniegt atbalstu Polijai un Ungārijai ekonomiskās pārejas periodā. Pašreiz ES PHARE programmas darbojas ne tikai šajās ES kandidātvalstīs, bet kopā trīspadsmit partnervalstīs: Albānijā, Bosnijā un Hercegovinā, Maķedonijā, kas nav ES kandidātvalstis, un kandidātvalstīs – Čehijā, Ungārijā, Polijā, Bulgārijā, Rumānijā, Slovākijā, Slovēnijā, Lietuvā, Igaunijā un Latvijā. ES PHARE programma Latvijā sāka darboties 1992.gadā. Laika posmā no 1990.gada līdz 1994.gadam kopējais ES PHARE programmas budžets bija 4,2 miljardi eiro. No 1995.gada līdz 1999.gadam tas tika būtiski palielināts, sasniedzot 6,693 miljardus eiro.
Prioritāte atšķirību izlīdzināšana reģionos
«Sākot ar 2000. gada programmu, kā prioritātes ir izvirzītas investīcijas ekonomiskajā un sociālajā izlīdzināšanā, jeb kohēzijā,» stāsta T.Kirkko – Jākola. Pārvaldes institūciju stiprināšanai tiek atvēlēti 30 procenti no ES PHARE programmas budžeta, savukārt investīcijām – 70 procenti budžeta, kas 2000.gadā bija 24,76 miljoni eiro.
Programmas ietvaros saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu mērķa reģioni, kuros tiek ieguldīts ES PHARE finansējums, ir Latgale un Zemgale. Šajos reģionos ir atbalstīti projekti, kas vērsti uz atbalstu uzņēmējdarbībai, kā arī ar to saistītās infrastruktūras attīstībai.
PHARE projekts Zemgalē
T.Kirkko – Jākola: «ES PHARE programmas par ekonomiskās un sociālās izlīdzināšanas pasākumiem reģionā paredz, ka līdz šī gada oktobrim tiks veikti konkrēti pasākumi, kuru rezultāts būs izstrādātais darbības plāns, lai uzlabotu pašvaldību un citu reģionu partneru sadarbību. Partnerattiecību dalībnieki tiks iedrošināti reģionālās attīstības vadīšanā, dažādu projektu definēšanā un to konkrētā sagatavošanā.» Projekta galvenais mērķis esot atbalstīt un attīstīt jau esošās partnerattiecības reģionā. Izmantojot pieaicināto ārvalstu ekspertu rekomendācijas paredzēts, ka tas rosinās Zemgales reģiona valsts, privātās un nevalstiskās organizācijas strādāt ciešākā sadarbībā. Rezultātā tas ļautu daudz sekmīgāk mobilizēt vietējos resursus grūtajā biznesa konkurencē.
Salīdzinot Tamperes pilsētas pieredzi Somijā, T.Kirkko – Jākolas kungs uzsvēra, ka Jelgavai liela priekšrocība ir tā, ka šeit atrodas Latvijas Lauksaimniecības universitāte. Tas nozīmē, ka šajā reģionā uz dzīvi apmetīsies daudz augsti izglītotu speciālistu, kas ilgtermiņa perspektīvā būs ieguvums reģionam. Īpaši tas nozīmīgs uz jaunajām tehnoloģijām orientētu mazo uzņēmumu attīstībā.
T.Kirkko – Jākola uzsvēra, ka drīzumā Zemgali apmeklēs vairāki kvalificēti eksperti, kas ar līdzīgu partnerattiecību plānu izstrādi ir nodarbojušies savās mītnes zemēs. Kā būtisku viņš minēja to, ka būs noteikti perspektīvākie sociālie sektori un saimnieciskās darbības veidi, kam būs vislielākais potenciāls reģiona nākotnes attīstībā piesaistot ārvalstu un iekšējos finansu resursus. Tāpat viņš domā, ka Jelgavas un tās apkārtnes priekšrocības – valsts galvaspilsētas tuvums, kā arī labā ceļu un dzelzceļa infrastruktūra nākotnē Jelgavai piedāvās daudz iespēju. Šīs iespējas, to ietekmi uz migrāciju un jaunu darbavietu radīšanu var stiprināt ar strukturālo fondu palīdzību, veidojot mērķtiecīgus projektus.
Par konkrētāku projekta attīstību T.Kirkko – Jākola solīja informēt arī «Ziņu» lasītājus.
