Otrdien, 13. janvārī, Dobelē Zemgales pilsētu un rajonu pašvaldību pārstāvji un sporta dzīves vadītāji kopīgā sanāksmē apstiprināja novada sporta attīstības koncepciju.
Otrdien, 13. janvārī, Dobelē Zemgales pilsētu un rajonu pašvaldību pārstāvji un sporta dzīves vadītāji kopīgā sanāksmē apstiprināja novada sporta attīstības koncepciju.
Sanāksmē piedalījās Bauskas, Jelgavas, Tukuma un Dobeles pārstāvji. Par jaunizveidotās Zemgales reģiona sporta attīstības padomes priekšsēdētāju apstiprināja Jelgavas sporta lietu valdes priekšsēdētāju Valdi Ilmeru.
Izstrādātajā koncepcijā akcentētas astoņas galvenās problēmas, kurām mēģināts arī rast risinājumu.
Bērnu un jauniešu iesaistīšana sportā. Nav noslēpums, ka arvien mazāk jauniešu vēlas būt aktīvi sportā. Iemesls tam var būt gan ierobežoti līdzekļi, gan nepietiekama informācija. Tāpēc tika nolemts rīkot vairāk masu pasākumu, kuros piedalīties varētu ne tikai labākie sportisti, bet arī iesācēji. Galvenais darbs šajā jomā būtu jāuzņemas skolām, rīkojot sporta dienas un aktīvus pārgājienus. Nepieciešams būtu arī reģiona seminārs masu pasākumu organizētājiem. Vairāk jāpievēršas ģimeņu sacensībām. Jauniešu piesaistīšanā nozīmīgs arī sporta inventārs, un ļoti daudzās skolās tas ir kritiskā stāvoklī. Jelgavnieki aprēķinājuši, ka būtu vajadzīgs vismaz tūkstotis latu katrai skolai normāla sporta inventāra iegādei.
Sporta bāzu uzlabošana. Te katram rajonam jānosaka bāzu uzturēšanas izdevumi, jāaprēķina to saglabāšanai vajadzīgās investīcijas un arī šo investīciju nākamā pakāpe vispārējā līmeņa celšanai. Sapulcējušies nolēma lūgt vairākām sporta bāzēm, tostarp Bauskas pašvaldības sporta kompleksam «Jaunība», Tukuma pilsētas sporta kompleksam, piešķirt Nacionālās sporta bāzes statusu. Reģiona līmeņa sporta bāzes varētu būt Tukuma šautuve, Bauskas sporta nams «Mēmele», sporta komplekss «Engure».
Iedzīvotāju pasivitāte. Tai ir gan sociāli, gan ekonomiski cēloņi, un no sporta darbinieku puses situāciju mainīt var vienīgi interesantāki sporta pasākumi.
Kadru trūkums. Profesionālu kadru, protams, netrūktu, ja būtu iespējams tiem nodrošināt pienācīgu samaksu, taču ar pašreizējām pašvaldības budžeta iespējām to izdarīt ir neiespējami.
Sporta finansēšanas sistēma. Būtu ļoti vēlams, lai pašvaldības varētu pilnībā uzturēt savas sporta bāzes. Sanāksmes dalībnieki nolēma pētīt Eiropas pieredzi un, salīdzinot to ar Zemgales stāvokli, meklēt iespējas.
Lauku sporta pasākumi. Tādi notiek un ir nepieciešami, jo ir nepareizi un nav iespējams visu sporta dzīvi koncentrēt pilsētās. Apmeklētību, iespējams, sekmētu plašāka informācija, tāpēc tika nolemts rīkot pašvaldību darbinieku semināru par sporta menedžmenta un reklāmas jautājumiem.
Talantīgo bērnu atbalstīšana. Zemgalē, tāpat kā citviet Latvijā, tālāk virzīties var bērns, kas ir ne vien talantīgs, bet arī naudīgs. Lai palīdzētu talantīgiem, bet ne bagātiem, viņu atbalstam vajadzētu organizēt attiecīgu fondu.
Iespēja papildus specializēties sportā. Visi klātesošie bija vienisprātis, ka Zemgalē ir nepieciešama skola ar sporta novirzienu. Vēlams veidot reģiona skolu ar valsts finansējumu. Jautājums, vai skola būs ar kādu vienu noteiktu virzienu, vai specializēsies vairākos sporta veidos, paliek atklāts.
