Kluss lauku nostūris. Billītes. Tās ir Edvarta Virzas un Elzas Stērstes, viņu meitas Amarillis un mazbērnu Annas Žīgures un Eduarda Liekņa mājas. Senlaikos uzceltas, izpostītas, svešzemnieku piegānītas, atgūtas un atjaunojot atkal celtas saulītē.
Kluss lauku nostūris. Billītes. Tās ir Edvarta Virzas un Elzas Stērstes, viņu meitas Amarillis un mazbērnu Annas Žīgures un Eduarda Liekņa mājas. Senlaikos uzceltas, izpostītas, svešzemnieku piegānītas, atgūtas un atjaunojot atkal celtas saulītē.
Annas dienas priekšvakarā Billītēs saulīte pa zemes virsu ripo. Kā saulīte smaidoša mūs sagaida pati Anna Žīgure. Viņa tagad, pēc māmiņas aiziešanas pa zvaigžņu taku, te ir tā īstenā saimniece. Mēs – tie esam ciemiņi no Jelgavas Latviešu biedrības. šoreiz atbraukuši kā ciemiņi, bet citkārt arī kā čakli talcinieki. Mums vēl atmiņā tā postaža, kādu “Straumēnu” radīšanas sētā bija atstājuši padomju varas iemitinātie kaimiņzemes “viesi”. Viesistabā turējuši vistas, verandas logi izdauzīti, rāmji lietoti iekuram, pagalms piedrazāts, ainava panīkusi…
Izejam balkonā, ko notur atjaunotās koka kolonnas, un priecājamies par skaisto ainavu, iekopto dārzu un dīķi. Pagalmā kā krīvu krīvs, zarus kupli pacēlis, uz balstiem nolicis, spēku izrāda “Straumēnos” pieminētais kastaņkoks. Jaunas atvases sakuplojusi lazda, zem kuras zariem Edvarts Virza sacerējis “Straumēnus”. Aiz uzkalnītes vairs nav Stirnu Čukatu, kur bērnībā draiskuļojušies Eduards un Anna, bet apkārtējos laukus kopj zemnieki, kuru saimnieki ir dāņi… Pie iebrauktuves atkopjas dzejnieka iemīļotā apiņu aleja, saimniecisko pusi norobežo dekoratīvi laukakmeņi. Billītēs atkal pulsē latviska sakoptības un gara bagātības pilna dzīve.
Ciemiņu ir pilna sēta un dārzs. Atbraucis dzejnieks Vitauts Ļūdēns ar pavadoņu svītu. Mums ir interesanti klausīties viņa atmiņās par veco Jelgavu. No Itālijas, no Veronas, atbraukusi gleznotāja Vija (Vivianna) Spekke – Dasako. Viņa ir Elzas Stērstes māsas Aleksandras un vēsturnieka un diplomāta Arnolda Spekkes meita. Sarunas gan mazāk rit par Veronu un glezniecību, bet vairāk par Latvijā iznākušo Arnolda Spekkes grāmatu “Latvijas vēsture”. Domas nedalās – tā ir ārkārtīgi vērtīgs ieguvums visiem, kam interesē vai jāmācās patiesā Latvijas vēsture.
Mūs priecē kopējā gaisotne, kāda ir vienīgi te – latviešu zemniecības un kultūras piesātinātajās rakstnieku mājās.
Pavasarī, martā, Aspazijai un Elzai Stērstei būs lielas piemiņas jubilejas. Jau tagad Anna Žīgure apsolīja piedalīties. Tad tiksimies atkal.
