«Noskaidrots, ka lielākā daļa Latvijas pilsoņu atbalsta Valsts prezidenta ierosinājumu atlaist Saeimu, ko paši vien esam ievēlējuši. Tas norāda uz demokrātijas krīzi,» Meierovica biedrības rīkotajā diskusijā vakar Jelgavā uzsvēra politologs Ivars Ījabs. Viņš kopā ar aptuveni 20 diskusijas dalībniekiem meklēja atbildes, kā tuvināt varu sabiedrībai. Klātesošie secināja, ka politiskajos procesos dramatiski pietrūkst sabiedrības kvalitatīvas līdzdalības, kā arī deputātu individuālas atbildības vēlētāju priekšā.
Diskusijas pamatā, ko šovasar iecerēts rīkot katrā reģionā, ir «Latvijas faktu» veiktais sabiedriskās domas pētījums, kas atklājis – sabiedrības uzticība valsts varai ir ļoti zemā līmenī. Viskritiskāk pret dažādām varas struktūrām ir noskaņoti tieši zemgalieši. Tikai 13,5 procenti aptaujāto atzinuši, ka spēj ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu. Vara un sabiedrība ir vienā sistēmā«Esam pēdējā vietā Eiropā pēc tā, cik iedzīvotāji ir apmierināti ar demokrātijas institūciju darbu. Tas nozīmē, ka nepieciešama gan lielāka sabiedrības līdzdalība, gan respekts pret šīm institūcijām un Satversmi,» turpinājumā sacīja I.Ījabs. Viņš uzskata, ka patlaban publiskajā telpā valda «konfrontācijas stils», kad sabiedrība varas pārstāvjus uzskata par «kliķi», pret kuru jāizturas negatīvi. «Taču mēs visi esam vienā sistēmā, tāpēc būtu jāpanāk, ka sistēma nemitīgi kontrolētu savus rezultātus,» spriež politologs. To varētu panākt, piemēram, aktivizējot sabiedrisko organizāciju darbību. Latvijā to esot daudz, taču ārkārtīgi maz cilvēku, kas organizācijās darbojas. Organizēti savu interešu aizstāvībā neiesaistās 65 procenti iedzīvotāju. Pilsonisko sabiedrību, pēc I.Ījaba domām, kavē arī finanšu trūkums, nekompetence un etniskais dalījums.Vara nepiederot tautaiDiskusijā savu viedokli izteica arī Valgundes pagasta iedzīvotājs Kārlis Rimša, kurš apšaubīja Satversmes 1. un 2. punkta atbilstību pašreizējai politiskajai situācijai valstī. «Mums nav nekāda demokrātiska valsts. Ja kāds grib pierādīt pretējo, lai mēģina! Tāpat apšaubu, ka vara pieder tautai. To drīzāk vajadzēja izteikt vēlējuma formā,» viņš pauda sašutumu, norādot uz ievēlēto deputātu bezatbildību savu vēlētāju priekšā. Saeimas deputāts Uģis Rotbergs («Vienotība») gan norādīja, ka vēlētāji reti sekojot līdzi, kā katrā konkrētā situācijā balso viņu ievēlētie deputāti. Par to liecinot viņu atkārtota ievēlēšana Saeimā.
