Zemgalieši un vidzemnieki kopā ar igauņiem un lietuviešiem seno Hanzas ceļu vēlas veidot par pievilcīgu tūrisma produktu.
Zemgalieši un vidzemnieki kopā ar igauņiem un lietuviešiem seno Hanzas ceļu vēlas veidot par pievilcīgu tūrisma produktu.
To apliecina spriestais starptautiskā konferencē Šauļos, no kurienes atgriezušies Zemgales reģiona attīstības aģentūras un pašvaldību pārstāvji. Reģiona attīstības aģentūras speciālists Juris Kālis atgādina, ka pagājušā gada beigās ar ES “Interreg” programmas atbalstu Dienvidigaunijas fonds sāka īstenot projektu par Baltijas tūrisma tīkla attīstību “Via Hansaetica” telpiskajā zonā. Kā partneri tajā piedalās viens Somijas, četri Igaunijas, divi Lietuvas apgabali, kā arī Zemgales un Vidzemes reģioni no Latvijas un virkne pašvaldību.
Projekta mērķis ir veicināt automaģistrāles “Via Hansaetica”, ko Eiropā pazīst arī kā seno Hanzas vai Pasta ceļu, izveidošanu par perspektīvu tūrisma produktu, kas sekmētu tā zonā ietilpstošo teritoriju ekonomisko izaugsmi un dzīves līmeņa paaugstināšanos. Projekta partneri jau tikušies konferencēs Otepē, Narvā, Valkā, Valmierā un Jelgavā, centušies noskaidrot pašreizējo situāciju tūrisma attīstībā un iepazīstināt sabiedrību ar projekta iecerēm. Vasarā apmeklēta Somija, kur iepazīts tā dēvētais Karaļa ceļš, kas par tūrisma produktu kļuvis līdzīga projekta realizācijas gaitā un tūristu vidū ir visai iecienīts.
Savukārt Igaunijas eksperti no firmas “Consumetric” sadarbībā ar tūrisma informācijas centriem vāca un apkopoja informāciju par dabu, vēsturi, tūrisma maršrutiem un infrastruktūru “Via Hansaetica” zonā visās trīs kaimiņvalstīs. Šauļos interesenti varēja iepazīties ar apjomīgo pētījumu, kurā apmēram pēc 30 kritērijiem novērtēts 741 tūrisma objekts. Secināts, ka senā Hanzas ceļa attīstības vēsturē no viduslaikiem līdz mūsdienām ir visai maz kopīgu saskarsmes punktu. Vietējo iedzīvotāju un ārvalstu ceļotāju vidū pagaidām tas nav plaši pazīstams. Ārzemju tūristi maršrutā galvenokārt iekļauj Baltijas valstu galvaspilsētas un pārvietojas pa plašāk pazīstamo “Via Baltica” automaģistrāli. Negatīvi vērtēts “Via Hansaetica” sliktais ceļa segums, nesamērīgi augstā vīzu cena iebraukšanai Krievijā, ja ceļotāji vēlas maršrutu pagarināt Polijas un Vācijas virzienā.
Veicot projekta turpmākās aktivitātes, paredzēts izstrādāt “Via Hansaetica” attīstības koncepciju, interaktīvu tūrisma karti, vienotu logo un radīt tādu mārketinga plānu, kas sekmētu tūristu pieplūdumu līdz šim mazāk populāros objektos Narvā, pie Peipusa ezera, Valgā, Valkā, Sedā, Valmierā, Jelgavā, Bauskā, Dobelē, Jonišķos, Tauraģē un citviet.
Diskusijas turpināsies seminārā Jelgavā decembra sākumā.
