Aprīlī apritēs 30 gadu, kopš Ozolniekos darbojas tagadējais sociālās aprūpes centrs «Zemgale».
Aprīlī apritēs 30 gadu, kopš Ozolniekos darbojas tagadējais sociālās aprūpes centrs “Zemgale”. Tajā izveidotas trīs nodaļas un dzīvo gandrīz 220 cilvēku pensijas vecumā līdz 103 gadiem, kā arī pirmās un otrās grupas invalīdi. Daudzu ikdiena tur aizrit, vairs tikai ar istabas biedru daloties atmiņās par pavadīto dzīvi, bet sastaptie pensionāri ir pateicīgi valstij par iespēju tikt aprūpētiem.
Sociālā aprūpes centra direktore Astrīda Kroģere, kas “Zemgali” vada jau astoto gadu, atceroties stāsta, ka “tolaik kolhozu priekšsēdētāji sametuši naudu, atbalstu sniegusi arī valsts – tā nolemts uzbūvēt veco ļaužu pansionātu, kur vecumdienas pavadīt savulaik cienītu profesiju pārstāvjiem – mehanizatoriem, lopkopējām un citiem grūto lauku darbu darītājiem”.
Pansionāts pārtapis par aprūpes centru
Reorganizāciju pansionāts “Zemgale” piedzīvoja 1998. gada maijā. Tolaik, paplašinoties funkcijām, tika izveidots sociālās aprūpes centrs. Pirmkārt, saglabāta pansionāta funkcija. Tur vecumdienas pavada 201 cilvēks. Papildus izveidota nodaļa ar tā sauktajām “sociālajām gultām”, jo, kā teic A.Kroģere, “Jelgavas pilsētā un rajonā ar kopumā simts tūkstošiem iedzīvotāju nekur nav tādas iespējas atveseļoties pēc smagām operācijām, ja nav piederīgo vai arī viņi ir pārlieku aizņemti, skaidro A.Kroģere. “Kad Ingrīda Circene bija veselības ministre, sociālie un medicīnas pakalpojumi tika atdalīti, slimokase 50 procentu apmērā apmaksāja sociālās gultas. Tagad šo pakalpojumu finansē attiecīgā pašvaldība vai pacienta tuvinieki,” stāsta direktore.
Lai palielinātu sociālā centra iemītnieku skaitu, tā racionālāk izmantojot resursus un telpas, izveidoti arī 22 sociālie dzīvokļi. Pēc kapitālā remonta to skaits samazināts līdz astoņiem. Tie paredzēti pensionāriem, kas īri, komunālos pakalpojumus un pārējos uzturēšanās izdevumus sedz paši. Šāda dzīvokļa īres un citu komunālo rēķinu nomaksai ik mēnesi vasarā vidēji jāatvēl līdz deviņiem, bet ziemā – līdz 18 latiem.
Pašiem savi mediķi
Direktore ir gandarīta, ka pašlaik sociālās aprūpes centrā strādā deviņi mediķi un ārsts – ergoterapeits, kas ar katru pacientu nodarbojas individuāli, atjaunojot un veicinot viņa kustības. Tomēr pēdējā laikā pansionātā nomirst līdz 50 cilvēku gadā. Direktore teic, tas tāpēc, ka centrā ievieto cilvēkus ar vāju veselību. Pašvaldībām pietrūkstot naudas, tāpēc uz pansionātu vecīšus atved jau krietnos gados. No 200 pansionāta iemītniekiem tikai aptuveni ceturtā daļa paši saviem spēkiem, balstoties uz kruķiem, spieķīša vai ratiņos, var aizkļūt līdz ēdnīcai pusdienlaikā.
“Šis ir viens no nedaudziem sociālās aprūpes centriem, kam ir sava kapsēta ar 900 apbedījuma vietām. Līdzīgi kā ārzemēs, kapsētā iesējam zālienu, kapa vietiņās pieliekam plāksnītes,” stāsta A.Kroģere. Mirušos pēdējā gaitā izvada no tuvējās kapličas, centra direktore vai viņas vietniece un vēl kāda sieviete teic izvadīšanas vārdus.
Lielāko daļu izmaksu sedz iemītnieki
Tā kā aprūpes centrā ievieto arī ļaudis, ko izraksta no psihiatriskās slimnīcas, bet kam jāgaida trīs gadu rindā uz vietu psihiatriskajā pansionātā, “Zemgalē” izveidota speciāla nodaļa gulošajiem pacientiem. Dienā gaiteņa durvis ir slēgtas, jo nereti neapzinīgajam slimniekam rodas vēlēšanās doties mājup.
Ikdienas darbā lielākās problēmas radot pusmūža jelgavnieki, kas pilsētā bija pieraduši dzīvot uz ielas, bet pēc kāju vai roku apsaldēšanas un amputācijas nonākuši sociālās aprūpes centrā. Kā stāsta A.Kroģere, viņiem enerģijas vēl gana, tāpēc sevišķi pensijas un pabalsta saņemšanas dienās daudzi negatīvās emocijas slāpējot alkoholā. Katram centra iemītniekam 85 procenti no ienākumiem jāiemaksā centra budžetā. No visiem tur mītošajiem tikai trīs pensionāri ar savu pensiju varot nosegt visus izdevumus par pansionātu. Pārējiem, ņemot vērā līgumā noteiktos nosacījumus, maksājumu starpību sedz tuvinieki vai pašvaldība. Pērn uzturēšanās izmaksas visiem bija 115 latu, tomēr reālie izdevumi esot ap 158 latiem. Šogad rajona iedzīvotāju mēneša uzturēšanās maksa ir 110 latu (pārējo sedz rajona Padome), jelgavniekiem – 135 lati (starpību maksā pašvaldība), bet citu rajonu iedzīvotājiem – 158 lati.
Pagājušajā gadā aprūpes centrā iestājušies 107 iedzīvotāji. Pieprasījums esot liels.
Izremontēts korpuss
Izrādot aprūpes centru, vadītāja stāsta arī par turpmākajiem mērķiem. Plānos ir turpināt kapitālo remontu, aktu zālē jānomaina logi, ir iecere izveidot dārzu, kurā atpūsties centra iemītniekiem. Gandrīz iekārtota datorklase. Direktore izrāda telpu, kur iekārtots pogu darinājumu muzejs. Pirmajā stāvā iemītniekus bez maksas apkalpo friziere, speciāls kabinets iekārtots arī mediķiem, izremontētas procedūru telpas. Privāts uzņēmums par gandrīz pusotru latu dienā piedāvā ēdināšanu trīs reizes.
Kādā no telpām sastopam kundzīti, kam šogad apritējuši 103 gadi. Tagad gan dzirde nedaudz pieviļ un saaukstēšanās arī piemeklējusi, bet citkārt par Lūsīti sauktā māmiņa var pat dzejoli nolasīt.
Pa aprūpes centra nodaļām staigājam pusdienlaikā. Kā kārtējās maltītes, tā varbūt arī pensijas izmaksas dēļ aprūpes centrā valda liela rosība. Sastaptie ļaudis uzsmaida, kāds domīgi veras logā, cits noteic, ka gaidot pavasari.
