No 9. līdz 12. jūlijam ar bagātīgu pasākumu programmu Latvijā norisināsies starptautiskais folkloras festivāls «Baltica 2009».
Plānots, ka festivālā «Baltica 2009» piedalīsies vairāk nekā 130 Latvijas folkloras kopu un etnogrāfisko ansambļu, kā arī viesi no citām valstīm. Pasākumi notiks ne vien galvaspilsētā, bet arī mūsu pusē, Siguldā, Bauskas un Dobeles rajonā. Šogad festivāla tēma ir «Zīmes».A pakāpe diviem kolektīviemKā pastāstīja Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūras sabiedrisko attiecību speciāliste Baiba Bože, festivālu pagodinās ciemiņi no Krievijas, Dienvidkorejas, Polijas, Moldovas, Indijas un Portugāles, neiztikt arī bez latviešu deju grupām.2008. gada oktobrī, novembrī un decembrī norisinājās «Baltica 2009» skates, kuru mērķis bija izvērtēt folkloras kopu, etnogrāfisko ansambļu un citu izpildītāju māksliniecisko un organizatorisko līmeni. No Jelgavas un rajona skatē A pakāpi (līdz ar to iespēju piedalīties festivālā) saņēma Veltas Lejas vadītās folkloras kopas «Dimzēns» no Jelgavas un «Zemgaļi» no Līvbērzes. Sāks ar kinofilmu parādiPirmie starptautiskā folkloras festivāla pasākumi paredzēti trešdien, 8. jūlijā, kad kinoteātrī «K-Suns» būs kinofilmu parāde «Etno-Baltica».Ceturtdiena iecerēta kā Dainu kalna diena, kas ar koncertiem un dalībnieku iepazīšanās vakaru risināsies Siguldas novadā, bet ar amatnieku tirgu un demonstrējumiem, nacionālās virtuves mielastu un cienastiem, novadu sadziedāšanos un danču vakaru – Rīgā, Vērmanes dārzā.Turpretī 10. jūlijs būs Rīgas diena. Pulksten 13 gaidāms gājiens no Rātslaukuma līdz Brīvības piemineklim, un pulksten divos tā pakājē notiks atklāšanas rituāls un citi pasākumi.Koncerti un izstādesSavukārt mūsu pusē – Jelgavā – «Baltica» piestās sestdien. No pulksten 12 līdz 14 paredzēts bērnu un jauniešu dižo dziedātāju un muzikantu koncerts, bet no pulksten 14.30 līdz 17 gaidāmi koncerti pilsētas skvēros un laukumos. Darbosies amatnieku tirgus un demonstrējumi, bet pulksten 18 Uzvaras parkā skanēs dižkoncerts, kurā viesosies arī festivāla «dižmāte» Vaira Vīķe-Freiberga.11. jūlijā pasākumi risināsies arī Rīgā – tie, kas nebūs paspējuši noskatīties filmu parādi «Etno-Baltica», to varēs izdarīt sestdien, kā arī būs iespējams apmeklēt amatnieku tirgu Vērmanes dārzā. Sestdien iecerēta arī Bērnu diena, bet no pulksten 14 līdz 16 – Latvijas cittautiešu dziesmu diena.Savukārt svētdiena, 12. jūlijs, plānota kā Zemgales diena. Jau no pulksten 12 līdz 23 koncerti notiks mūsu novada pagastos un pilsētās – Dobelē, Iecavā, Ceraukstē, Jaunsvirlaukā, Līvbērzē, Svitenē, Tērvetē, Vecsaulē. Savukārt Rīgā (no pulksten 12 līdz 15) būs svētki Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Zemgales sētā.Līdztekus pasākumiem tiks rīkotas izstādes Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. No 18. jūnija līdz 16. augustam izstāžu zālē būs skatāmas «Zīmes tautas lietišķajā mākslā» (Lietuva, Igaunija, Latvija), bet no 3. līdz 26. jūlijam – «Svilpaunieki» (Saieta namā).Astotais festivālsSavā pastāvēšanas laikā (sākot ar 1987. gadu) festivāls kļuvis par stabilu tradīciju un ir atpazīstams plašā sabiedrībā. Savukārt tradicionālās kultūras kopējiem šie svētki allaž ir jaunas iedvesmas avots turpmākai darbībai. Līdz šim Latvijā notikuši septiņi festivāli.Festivāls iekļaujas pasaulē ievērojamākā Starptautiskā folkloras festivālu un tradicionālo mākslu organizāciju padomē, kas ir UNESCO dalīborganizācija. Tajā iesaistījušās aptuveni 80 pasaules valstis. Sava dziesmu grāmataStarptautiskajam folkloras festivālam jau par tradīciju izveidojies izdot dziesmu grāmatu. Kā pastāstīja krājuma sastādītājs Andris Kapusts, «Baltica 2009» izveides pamatā ir festivāla tēma – «Zīmes». Izvērtējot iesūtīto materiālu un ņemot vērā dziesmu tematiku, tās iekļaujas konkrētās sadaļās – Aizsardzības zīmēs, Gadskārtu zīmēs, Godu zīmēs, Darba zīmēs. Tādējādi šo dažādo zīmju raksts veido izdevuma pamata arhitektūru. Krājuma galvenais mērķis ir popularizēt interesantākās un nozīmīgākās dažādu novadu tautasdziesmas. Tās festivālā skanēs kopu un ansambļu izpildījumā, bet atsevišķas – kā kopdziesmas. Dziesmas iesūtījuši folkloras kopu un etnogrāfisko ansambļu vadītāji. Pie katras minēts iesūtītājs, bet atsevišķos gadījumos arī papildu informācija, kā dziesma nonākusi pie vadītāja, kas to fiksējis, vai kādos gadījumos tā izpildīta.
