Zemgales reģionā pašlaik nav vienotas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas. To paredzēts izveidot, piesaistot ES Kohēzijas fonda līdzekļus.
Zemgales reģionā pašlaik nav vienotas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas. To paredzēts izveidot, piesaistot ES Kohēzijas fonda līdzekļus. Vienotā sistēma aptvers atkritumu savākšanu un transportēšanu, reģistrēšanu un kontroli, kā arī apglabāšanu. Turklāt paredzēts izveidot un attīstīt atkritumu dalītās vākšanas sistēmu, lai izmantotu atkritumu otrreizējās pārstrādes iespējas, tā samazinot apglabājamo atkritumu apjomu un samazinot negatīvo ietekmi uz vidi.
Lai ievērotu ES nosacījumus atkritumu apsaimniekošanā un vides aizsardzībā, pēc Vides ministrijas pasūtījuma un sadarbībā ar Jelgavas, Bauskas un Dobeles rajona un pilsētas pašvaldībām un reģionālo vides pārvaldi firmas “Geo Consultants” un “Konsorts” izstrādājušas Zemgales reģiona atkritumu apsaimniekošanas projekta tehniski ekonomisko pamatojumu un ietekmes uz vidi novērtējumu. Reģiona raksturojumā iekļauta ekonomiskās un sociālās attīstības, infrastruktūras analīze, prasības atkritumu apsaimniekošanā. Lielākā darba daļa veltīta pašreizējai situācijai atkritumu saimniecībā – to apjomam un sastāvam, nozares infrastruktūrai, izgāztuvju stāvoklim, atkritumu ražošanas prognozēm posmā līdz 2025. gadam, analizēti atkritumu apsaimniekošanas sistēmas varianti, izmaksas, finansēšanas shēma, projekta institucionālie un organizatoriskie aspekti, gaidāmie atkritumu apsaimniekošanas tarifi, reģionālo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu izveides pieredze.
Projekta vadības grupa, kurā iekļauti ministrijas un trīs Zemgales pašvaldību pārstāvji, ir piekrituši vienam no četriem ekonomiskā pamatojuma autoru variantiem, lai varētu sākt izstrādāt pieteikumu ES līdzekļu saņemšanai.
Ko paredz atbalstītais variants?
Projekts, kura kopējās investīcijas pārsniedz 5,1 miljonu latu, paredz divu reģionālo poligonu variantu. Līvbērzes pagasta Brakšķos tiks apglabāti Jelgavas un Dobeles rajonā savāktie atkritumi. Savukārt Bauskas rajona Codes pagasta Grantiņos līdz 2015. gadam nonāks Bauskas rajonā savāktie atkritumi. Pēc tam Jelgavas poligonā nonāks visa reģiona sadzīves atkritumi. Jauno poligonu Brakšķos blakus pašreizējai izgāztuvei ekspluatācijā paredzēts nodot 2007. gadā. Tā izmantošana paredzēta turpmākajiem 20 gadiem. Līdzās iekšējiem ceļiem un laukumiem poligonā jāizbūvē atkritumu pieņemšanas un apstrādes zona, atkritumu krātuve, kontrolpunkts un automātiska atkritumu reģistrācija. Infrastruktūras zonā paredzēta infiltrāta savākšanas sistēma un attīrīšanas iekārtas, lietus ūdens un notekūdeņu sistēma, apvedgrāvis, administratīvā ēka, ūdensapgāde un citi elementi.
Atkritumu krātuvei vajag 10,22 hektārus. To izveidojot, jānodrošina izolācija starp krātuves pamatni un minerālo grunti, infiltrāta savākšanas sistēma, jāievēro arī visi Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja izvirzītie priekšnoteikumi. Kapitālieguldījumi jaunajā poligonā sasniegs 2,334 miljonus latu. Bet Bauskas rajona izgāztuves paplašināšanai vajag gandrīz pusmiljonu latu.
Dalītās vākšanas un šķirošanas sistēma
Realizējot projektu, reģionā tiks ierīkoti atkritumu dalītās vākšanas punkti apdzīvotajās vietās, kur ir 200 un vairāk iedzīvotāju. 2009. gadā paredzēts izveidot 313 punktu, bet līdz 2025. gadam – 1300. Konteineru skaits augs no 1565 līdz 6500. Katrā punktā izvietos 0,75 kubikmetru konteinerus papīram un kartonam, stiklam, metāliem, PET pudelēm un pārējiem nešķirotajiem atkritumiem.
Jelgavā sākumā paredzēts izveidot 190 atkritumu dalītās vākšanas punktu. 2025. gadā punktu skaitam jāizaug līdz 760. Katrā pagastā 2009. gadā jābūt vismaz diviem dalītās vākšanas punktiem, bet lielākajās apdzīvotajās vietās – Kalnciemā, Ozolniekos, Elejā – trim vai vairāk. Turpmākajos gados punktu skaits jāpalielina divas līdz trīs reizes. Atkritumu dalītās vākšanas sistēmas ieviešanai Zemgalē paredzēti 0,5 miljoni latu.
Dalīti savāktos atkritumus paredzēts šķirot atkārtoti pirms realizācijas, lai uzlabotu to kvalitāti. Tā kā pārstrādājamo atkritumu apjoma palielinājumu plāno no pieciem procentiem 2006. gadā līdz 40 procentiem 2025. gadā, šķirošanas līnijas jaudai jāsasniedz 15 000 tonnu gadā. Tās uzstādīšanai vajadzīgās tehnikas iegādei un angāra izbūvei plānots izlietot 0,87 miljonus latu.
Rekultivēs vecās izgāztuves
Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes dati liecina, ka, realizējot projektu, Zemgalē nepieciešams rekultivēt 22 vecās izgāztuves 30,2 hektāros. Mūsu rajonā rekultivācija nepieciešama Mežmalas izgāztuvei Elejas pagastā, uz pusi mazākajai krātuvei Zaļenieku pagasta Stuļģos un slēgtajai vecajai izgāztuvei Līvbērzes pagastā, kā arī poligonam Brakšķos. Aprēķini liecina, ka virsmas sakopšana, izlīdzināšana, sānu malu veidošana, dažādu grunts slāņu uzbēršana, apzaļumošana, monitoringa nodrošināšana un citi darbi izgāztuvēs, kuru platība nepārsniedz 1,5 hektārus, izmaksās ap 19,5 tūkstošus latu. Mežmalas izgāztuves sakārtošanai vajadzīgi 45,64 tūkstoši latu, bet Stuļģu un vecajai izgāztuvei Līvbērzē – attiecīgi vairāk nekā 16,7 un 20,7 tūkstoši latu. Brakšķu poligonam – vairāk nekā 114 tūkstoši latu. Kopumā veco izgāztuvju rekultivācijai visos trīs rajonos vajag vairāk nekā 679 tūkstošus latu.
Projektu realizēs vairākos posmos
Reģiona atkritumu apsaimniekošanas sistēmas realizācija paredzēta atsevišķos posmos. Sākumā veido galvenās funkcionālās apakšsistēmas: atkritumu savākšana, transportēšana, šķirošana, apglabāšana. Reizē rekultivē vecās izgāztuves. Pēc tam plānots palielināt atkritumu otrreizējās pārstrādes apjomus. Sākumā dalīti vācot pārstrādei nosūtīt paredzēts piecus procentus no kopējiem atkritumiem, bet noslēgumā – līdz 40 procentiem. Tādēļ papildus atkritumu dalītās vākšanas sistēmas attīstībā paredzēts investēt 1,1 miljonu latu.
Līdz 85 procentiem no projekta investīcijām (vairāk nekā četrus miljonus latu) paredzēts segt no ES dāvinājuma līdzekļiem. Reģiona pašvaldības dāvinājuma veidā piešķirtu vēl desmit procentu līdzekļu (511 tūkstoši latu). Projektam vajag pusmiljonu latu kredītu: atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam būtu jāiegulda divi procenti.
Tarifu aprēķina prognozes, kas veiktas, pamatojoties uz starptautiskiem normatīviem (izdevumi atkritumu apsaimniekošanai mājsaimniecības budžetā nevar pārsniegt vienu procentu), liecina, ka atkritumu kubikmetra izvešana no 3,75 latiem pirmajā projekta gadā turpmākajos 20 gados palielināsies līdz 6,25 latiem. Tas nodrošinātu kārtējo izdevumu segšanu, investīciju programmu un kredītsaistību pildīšanu.
Projekta vadības komiteja atbalstījusi atkritumu apsaimniekošanas sistēmas uzņēmuma izveidi. Tam būs jāpiedalās projekta izstrādē, sarunās ar finansētājiem, jāpārrauga projekta ieviešana, jāorganizē konkursi u.c.
Domas par galīgo variantu vēl dalās
Jelgavas rajona Padome un Vides ministrija atbalstījusi projekta ekonomiskā pamatojuma autoru variantu, kas paredzēja viena atkritumu poligona izbūvi reģionā un dalītā atkritumu punkta izbūvi Bauskā. Attīstības departamenta direktors Jānis Krūklītis to vērtē kā tālejošāku projektu, jo Bauskā šāds punkts tik un tā būs jābūvē. Tas sašķirotos un apglabāšanai domātos atkritumus ļautu nogādāt Jelgavas poligonā, bet pārstrādei domātos – citās pieņemšanas vietās. Turklāt šis projekta variants nav tik izdevīgs arī tajā ziņā, ka lielāks ir kredīta un pašvaldību finansējamās daļas apjoms.
Pastāv vēl viens risks – pusmiljona latu ieguldīšana Bauskas poligona paplašināšanā, kura darbības laiks būs ierobežots, varētu neapmierināt Eiropas Komisiju un tā šo daļu no projekta varētu izsvītrot. Tādējādi projekts zaudētu nopietnu finansējuma daļu.
Pastāv bažas, ka ES šo projektu varētu arī noraidīt. Tādā gadījumā būs jāizstrādā cits variants. Tas prasīs gan laika patēriņu, gan papildu līdzekļus, jo valsts programmas ietvaros gan projekta tehniski ekonomiskais vērtējums izstrādāts, gan projekta pieteikums ES tiks sagatavots par valsts budžeta līdzekļiem. Ja to neakceptēs, pieteikums būs jāfinansē Zemgales pašvaldībām.
Taču, tā kā Bauskas rajons un pilsēta iestājušies tikai par savu variantu, kas paredz divus atkritumu poligonus, pārējiem, lai projekta pieteikuma izstrāde vispār varētu sākties, nekas cits neesot atlicis kā piekrist. Dobeles rajona un pilsētas pašvaldību pārstāvji no balsojuma par kādu no četriem variantiem atturējušies, jo neviens no variantiem dobelnieku situāciju būtiski nemaina. Līdzīgi ir arī jelgavniekiem.
Pēdējās ziņas liecina, ka Vides ministrija vēlreiz aicinās baušķeniekus padomāt par racionālāko variantu un izvēlēties savā rajonā būvēt atkritumu pieņemšanas un šķirošanas punktu, nevis pastāvēt uz Grantiņu poligona paplašināšanu.
