1946. gada 22. decembrī
Darbs aģitpunktos
«Rīgas ielā, Valdekā, glīti uzpostā telpā atrodas 6. aģitpunkts. Šajā aģitpunktā jaunās Jelgavas iedzīvotāji ikdienas var saņemt paskaidrojumus par LPSR Augstākās Padomes vēlēšanām un citiem jautājumiem,» vēstī «Zemgales Komunists».
«Aģitpunktā strādā Lokomotivju depo aģitkolektivs.
Kolektiva labākie aģitatori b. b. Gladkichs, Krauze, Vīņiekova, Fedorovs, Jefimovs un Naģias bieži apciemo savus vēlētājus, izskaidro viņiem vēlēšanu nolikumu un kopīgās pārrunās ar vēlētājiem noskaidro daudzus gan politiskus, gan saimnieciskus jautājumus. Vēlētāji apmeklē arī aģitpunktu. Pirmā vēlētāju sanāksme notiks 22. dec. pl. 14. Vēlētāji dzirdēs referatu par aktualiem tematiem. Aģitators b. Naģis noorganizējis no Lokomotivju depo jauniešiem pašdarbības pulciņu, kas dienās uzstāsies ar mākslinieciskiem priekšnesumiem.
Katru otrdienu un svētdienu aģitpunktā notiek aģitatoru seminari. Tos līdz šim lielākā daļa aģitatoru apmeklējuši, tomēr ir arī tādi, kā b. b. Bridags, māsas Dmitrijevas un Reipolde, kas vēl nav ieradušies aģitpunktā, ne arī pie vēlētājiem.»
Pašdarbības nozīme politiskajā dzīvē
«Mākslinieciskā pašdarbība ir izcils pasākums mūsu kulturas, mākslas un politiskajā dzīvē. Tā izvirza jaunus talantīgus izpildītājus dažādos mākslas žanros. Dramatiskā pašdarbība ir viens no no padomju tautas radošā gara izpausmes veidiem,» novērojis «Zemgales Komunists». «Še dotas visas iespējas brīvi izkopt senās un radīt jaunas kultūras vērtības, tā padarot arvien krāšņāku un pilnvērtīgāku padomju cilvēku dzīvi.
Jelgavas apriņķa dramatiskie pulciņi šim darbam piegājuši pavisam pavirši. Izrādītās lugas nav laikmetīgas, reizēm pat nevērtīgas (Augstkalnes, Svētes un Teteles pagastos).
Vislabāk arī šai ziņā strādā Jelgavas un Auces kulturas, Bērzes un Džūkstes tautas namu dramatiskās kopas. Jelgavas kulturas nama dramatiskā kopa (režisors LPSR Valsts Jelgavas teatra aktieris b. Skangels ) tagad uzsākusi ražīgu darbu, gatavojot programu pirmsvēlēšanu aģitacijai. Repertuara izvēlei šeit pievērš lielu uzmanību. Kulturas nama vadība nolēmusi uz skatuves rādīt tikai labi noslīpētu un saliedētu tēlojumu. Rosīga ir arī Auces kulturas nama dramatiskā kopa, kas labi iestudējusi V.Grēviņa Interesants gadījums un Upīša Privatīpašums. Bērzes tautas nama (vadītājs b. Heniņš dramatiskais kolektīvs nav baidījies ķerties pat pie tik smagiem gabaliem kā Blaumaņa Ugunī un Pazudušais dēls.»
Izmantota LNB kolekcija
www.periodika.lv
