1946. gada 10. martā
Zaļenieku tautas nams – labākais republikā
«Zaļenieku tautas nams (vad. M.Jākobsons) uzvarējis priekšvēlēšanu sociālistiskā sacensībā par labāko kultūrizglītības iestādi Latvijas PSR un ieguvis LĻKJS (Latvijas Ļeņina Komunistiskās Jaunatnes Savienības jeb komjaunatnes – red.) CK (Centrālās Komitejas – red.), Kultūrizglītības iestāžu komitejas pie Latvijas PSR TKP un Latvijas Izglītības darbinieku arodbiedrības Republikāniskās Komitejas ceļojošo Sarkano karogu,» lasītājus informē «Zemgales Komūnists».
«Minētā uzvara Zaļenieku tautas namam ir tiešām pelnīta. Tautas nams kļuvis par sava pagasta darba zemnieku, inteliģences un jaunatnes kulturālās un polītiskās dzīves centru. Tik lielu aktīvu – vairāk nekā 250 cilvēkus – nevar uzrādīt neviens tautas nams mūsu republikā.
Tas panākts tautas nama vadītāja Jākobsona ciešā sadarbībā ar partijas organizātoru Jansonu, komjaunatnes organizātoru Bērziņu, izpildkomitejas priekšsēdētāju Kreicbergu, vietējās inteliģences pārstāvjiem b.b. Godu, Zakovicu u.c.
Tautas nama aktīvs piedalās visā saimnieciski – politiskajā darbā, ko reālizē pagastā. Ar to izskaidrojami arī Zaļenieku pagasta labie sasniegumi PSRS Augstākās Padomes vēlēšanās, meža materiālu izciršanā un izvešanā un priekšdarbu veikšanā sējas kampaņai,» secina laikraksts.
«9. martā notika svinīga ceļojošā Sarkanā Karoga ienešana Zaļenieku tautas namā.»
Taupiet elektrību!
«Mūsu tautas lepnums – Ķegums – jau dod elektrību arī mūsu apriņķa attālākiem novadiem,» ziņo «Zemgales Komūnists».
«Strādā arī Jelgavas elektriskā stacija. Tomēr pietiekošā vairumā mūsu strauji attīstošos tautsaimniecību ar elektrisko enerģiju vēl nevar apgādāt tādā mērā, lai varētu strāvu lietot, cik grib. Strāvas patēriņā, visas republikas mērogā, ievesta stingra kārtība, pēc kuras katram uzņēmumam tiek piešķirts tikai zināms daudzums enerģijas, kuru uzņēmums nedrīkst pārsniegt, jo elektrība tiek sadalīta bez pārpalikuma un ja kāds uzņēmums pārsniedz viņam piešķirto limitu, viņš kaitē pārējiem strāvu saņemošiem uzņēmumiem.
Šo svarīgo jautājumu negrib pareizi saprast daži uzņēmumu vadītāji.
Tā Tērvetes sanatorija (direktors B.Meķķe) nepilna mēneša laikā, no 1945. g. 22. decembra līdz 1946. g. 19. janvārim, pārsniegusi viņai piešķirto limitu par 1735 kw. stundām, Jelgavas linu vērptuve (direktors b.Kudrjašovs) laikā no 1945. g. 18. decembra līdz 1946. g. 13. janvārim pārsniegusi limitu par 7304 kw. stundām.
Limitu pārsnieguši arī Jelgavas cukurfabrika (direktors b.Veslers), Kārniņu ķieģeļu fabrika (direktors b.Ērichs) un Jelgavas dzelzceļa mezgls, bet Jelgavas maizes fabrika – Jelgavas Maiznieks (direktors b.Autrups) savu motoru nodarbināšanai vajadzīgo strāvu nemaz nav limitējis un izlieto Jelgavas pilsētas iedzīvotāju dzīvokļu apgaismošanai paredzēto strāvu.
Pareizu pieeju jautājumam parādījusi vienīgi Jelgavas linu vērptuve (direktors b.Kudrjašovs), kura 1946. gadam izgādājusi limita paaugstinājumu un fabrika pārtēriņu par janvāra otro pusi samazinājusi trīskārtīgi.
Šim piemēram jāseko arī visiem pārējiem uzņēmumu vadītājiem.»
Izmantota LNB kolekcija
www.periodika.lv
