1946. gada 17. martā
Bibliotēkā – apzinīgie un neapzinīgie lasītāji
«Kad Jelgavu Sarkanā Armija atbrīvoja no vācu fašistiem, arī pilsētas bibliotēka bija nodegusi līdz pēdējai grāmatai,» atgādina «Zemgales Komūnists». «Pāri visiem šķēršļiem bibliotēka pārzines b.Austriņas vadībā tagad atkal strādā ar labiem rezultātiem. Pašreiz 1241 jelgavnieks saistījies grāmatu saņemšanai. Pēdējo skaits sniedzas līdz 9830, bet ar nākošiem sūtījumiem tas vēl stipri pieaugs.
Bibliotēkā grāmatas izsniedz lasīšanai uz 10 dienām. Pēc tam termiņš jāatjauno, pretējā gadījumā – jāmaksā soda nauda. Lasītājiem grāmatas izsniedz par brīvu. Centīgākā lasītāja no pirmās dienas bibliotēkā ir b.Skuja, pilsētas dzimtsarakstu nodaļas darbiniece. Tomēr daži pilsoņi ir tik neapzinīgi, ka grāmatas paņēmuši jau pagājušā gadā, bet vēl tagad tās nav nodevuši atpakaļ. Piemēram, pils. Blūms Aleksandrs, pilsētas izpildkomitejas remontkantora darbinieks, 1945. gadā 4. maijā paņēmis lasīšanai 5 zinātniskas grāmatas, bet tās vēl līdz šim laikam nav atnesis, kaut arī viņam par to atgādināts. Tāda rīcība no jelgavnieku puses nav pareiza, jo no daudzām grāmatām bibliotēkā vēl pagaidām ir tikai pa vienam eksemplāram.»
Slimnīca jaunās telpās
«Pilsētas slimnīcas jaunās ēkas (tagad Pulkveža O.Kalpaka ielā 16 – red.) remontu darbi jau tik tālu pavirzījušies, ka iekšķīgā nodaļa un slimnīcas virtuve jau novietotas jaunajā ēkā. Vienā jaunās ēkas daļā remonti vēl turpinās, bet, saskaņā ar JPIK (Jelgavas pilsētas izpildu komitejas – red.) 12. marta lēmumu, tie jānobeidz līdz 31. martam, kad uz jauno ēku varēs pārvietot arī citas nodaļas,» informē laikraksts.
«Līdz ar to atkritīs galvenās grūtības, kas līdz šim traucēja slimnīcas normālu darbu. Vecās telpas slimnīcai bija pārāk šauras. Tā ķirurģiskā nodaļā 50 gultām paredzētās telpās bija jānovieto 80 gultas, iekšķīgajā nodaļā 25 gultām paredzētās telpās bija 40 gultas u.t.t. Pie tādas saspiestības bija grūti un pat neiespējami uzturēt slimnīcā nepieciešamo tīrību un kārtību.»
Arodskolā top jauni kadri
«Arodskolā mācās apmēram 200 jauni kvalificēti strādnieki. Visi skolēni sadalīti 5 dažādās grupās: galdniecības, auto remontu, atslēdznieku – instrumentu izgatavotāju un elektromontieru. Mācības skolā notiek labu speciālistu vadībā. Arodskolas audzēkņi cītīgi mācās, lai kļūtu par labiem speciālistiem un drīzākā laikā palīdzētu likvidēt mūsu tautsaimniecībai karā cirstās brūces,» secina «Zemgales Komūnists».
«Kā jau visās skolās, tā arī arodskolā ir tādi skolēni, kas ar savu labo mācīšanos un disciplinēto uzvešanos iet pārējo skolēnu priekšgalā. Viens no centīgākajiem jauniešiem ir Edmunds Krūze, kuram vislabāk padodas praktiskie darbi darbnīcās, bet arī mācībās klasē Krūze neatpaliek.
– Tagad svarīgākais man ir kārtīgi apgūt zināšanas un kļūt kvalificētam strādniekam, pēc tam iešu tālāk mācīties technikumā, – domā b.Krūze.
Tikai padomju valstī ir plaši pavērti ceļi uz zināšanām un darbu. Padomju jaunieši to saprot, tādēļ arī cītīgi strādā un mācās. Viņi vēlas iemācīties kalpot savai tautai tā, kā kalpoja lielais Ļeņins un kā tai kalpo jaunatnes draugs un skolotājs biedrs Staļins.» ◆
Izmantota LNB kolekcija
www.periodika.lv
