1946. gada 23. aprīlī
Ozolnieku pagastā būvēs 70 ēkas«
Ozolnieku pagastā vairākās vietās redzamas nodegušu ēku drupas un vientuļi dūmeņi. Vācu okupanti atkāpjoties arī šeit atstājuši drupas un postažu. Tagad, kad fašistiskie iebrucēji iznīcināti, Ozolnieki ceļas jaunai dzīvei,» konstatē «Zemgales Komūnists».
«Jau 70 pagasta zemnieki iesnieguši būvprojektus, kuri apstiprināti. Šie zemnieki šogad nodomājuši būvdarbus sākt. 10 zemnieki – būvētāji pieprasījuši valsts aizdevumu, kuru viņi arī saņēmuši. Divi pagasta zemnieki – b. b. Tretjakovs un Kochanovičs – jau pagājušā gada rudenī sev uzbūvējuši dzīvojamās ēkas un kūtis.
Pašreiz Ozolniekos vērojama dzīva būvniecības gaita. Vairāki būvētāji jau sagādājuši būvmateriālus un tuvākās dienās sāks būvdarbus.»
Teātris bez mājām dzimtajā pilsētā
«Šinīs dienās paiet gads, kopš Jelgavas teātris atjaunoja savu darbību, ko bija pārtraukuši fašistiskie barbari,» laikraksta slejās atzīmē A.Vilks, Valsts Jelgavas drāmas teātra drāmaturgs. «Pagājušā pavasarī, kad aiz Tukuma vēl dunēja kara troksnis, daži Jelgavā palikušie teātra cilvēki sāka domāt par teātra atjaunošanu. Sāpīgākais bija telpu jautājums. Kaut cik piemērotas telpas, kur teātris varētu plašāk izvērst savu darbību, sagrautajā Jelgavā atrast nevarēja, tādēļ teātra vadība, saziņā ar Mākslas lietu pārvaldi, vienojās par teātra pagaidu apmešanos Rīgā. Rīgas Sarkanarmijas rajona izpildkomiteja atvēlēja teātrim Pārdaugavā bijušās Igauņu biedrības telpas ar plašu skatuvi un skatītāju zāli.»
«Radās savāds stāvoklis: Jelgavas teātris – Rīgā. No sākuma teātra kolektīvā bija divdesmit cilvēku, – tagad to ir tuvu pie simta. Teātrī atgriezušies tādi spējīgi aktieri kā: V.Liepiņa, R.Mustaps, Ēv.Mercs, J.Ķikulis, J.Kalējs u.c. Izcilu režisoru teātris ieguvis Pētera Lūča personā, kas kopā ar dekorātoru Arvīdu Spertālu un māksliniecisko vadītāju Žani Braslu garantē teātrim drošu augšupeju.
Ar N.Gogoļa komēdiju «Precības» teātris ieslēdzās Vissavienības krievu klasiķu skatē un republikas mērogā ieņēma vietu tūliņ aiz mūsu Dailes teātra, tā izvirzīdamies starp provinces teātriem pirmā vietā.»
«Nav tālu tas laiks, kad teātrim būs atkal pašam savas mājas dzimtajā pilsētā, kad Jelgavas darba ļaudīm pavērsies priekškars mūsu modernā teātrī – Valsts Jelgavas drāmas teātrī,» šīm teātra drāmaturga A.Vilka rindām gan diemžēl tā arī nebija lemts piepildīties.
Gadi iet, attieksme nemainās
«20. aprīlī Jelgavas kultūras namā viesojās LPSR Valsts Filharmonijas koris diriģenta un komponista Jāņa Ozoliņa vadībā, kā arī solisti,» atgādina «Zemgales Komūnists».
«– Jelgavnieki mūs vienmēr mīļi sagaidījuši un atsaucīgi uzņēmuši mūsu priekšnesumus, – teica diriģents J.Ozoliņš, – tikai klausītāju skaits varēja būt kuplāks.»
«Un, tiešām, jāsaka, ka nopietniem mākslinieciskiem priekšnesumiem apmeklētāju skaits Jelgavā ir mazs, kaut gan inteliģentu saime ir visai kupla,» secina laikraksts.
Šāda parādība nav gadījums, jo arī nesen notikušajā gleznotāja Rozentāla piemiņas vakarā apmeklētājus varēja saskaitīt tikai dažus desmitus. Tā tas ir bijis arī citos nopietnos mākslinieciskos sarīkojumos.»
Izmantota LNB kolekcija
www.periodika.lv
