1946. gada 2. jūnijā
Jelgavas dzelzceļu mezgla stahanoviešu iniciatīva
«Lokomotīvnieki, ceļa strādnieki, kustībnieki, sakarnieki, vagonnieki, strādnieku apgādes organizācijas darbinieki savās sapulcēs apsprieda visu padomju tautu svarīgāko jautājumu – kā labāk un ātrāk izpildīt tautsaimniecības atjaunošanas un tālāk izveidošanas piecgades plānu. Un nav nekāds brīnums, ka tanīs pašās dienās par to pašu runāja un domāja Ziemeļdoņecas dzelzceļnieki. Valstij nepieciešamas ogles un metals, bet tos piegādāt var Ziemeļdoņecas dzelzceļš. Tur vajadzīgi gulšņi, ko lielā daudzumā sagatavo Latvijā, un Jelgavas dzelzceļnieki apsprieda jautājumu, kā tos ātrāk nogādāt Donbasā.
Vienas domas, vienas jūtas tanīs dienās bija Ziemeļdoņecas ceļa un Jelgavas mezgla dzelzceļniekiem – kā labāk izpildīt Staļina doto uzdevumu,» mūsu dzelzceļnieku rosību apraksta «Zemgales Komūnists».
«19 cilvēku izteicās sanāksmē. Un katrs no viņiem pastāstīja, kā konkrēti panākt Jelgavas dzelzceļu mezgla atjaunošanas un attīstības piecgades plāna izpildi. Viņi pastāstīja, kā viņi jau reālizē lielo darba plānu.»
Glūdā kulturālais darbs – «uz papīra»
«Pagurums, gandrīz vai bezdarbība šobrīd iestājusies Glūdas pagasta kultūrālās dzīves veidošanā. Izņemot bibliotēku ar tikai 15 lasītājiem, pagastā pašreiz rēgulāri nedarbojas ne koris, ne arī kādi citi pašdarbības pulciņi. Šī kultūrālā darba nesekmības rezultātā 1. Maija svētki Glūdas pagastā netika pienācīgi svinēti, netika organizēta arī gatavošanās Uzvaras dienai, un jūnijā paredzētajā mākslas pašdarbības skatē Glūdas pagastam ir izredzes palikt pēdējā vietā. Dabīgi, ka viss tas rada jautājumu, kur meklējami cēloņi šī svarīgā darba nesekmībai? Nepārprotamu atbildi dod pagasta vadības, kultūras komisijas, komjauniešu un aktīva pasivitāte un bezdarbība šajā virzienā,» konstatē «Zemgales Komūnists».
«Kultūras komisija (priekšsēdētājs b.Truslis) visu laiku nav darījusi pilnīgi nekā, un faktiski tā pastāv tikai uz papīra.
Tikai pagasta vadības un kultūras komisijas pilnīgas bezdarbības dēļ varēja pagastā rasties tik nenormāls stāvoklis, ka daudzus mēnešus bibliotēkas grāmatas gulēja samestas uz grīdas kādā izpildkomitejas nama tukšā telpā, pie kam bibliotekāre pagastā vairs nemaz nedzīvoja un tomēr algu saņēma.»
Izmantota LNB kolekcija
www.periodika.lv
