1946. gada 28. jūlijā
Rudzu pļauja sākusies
«Zemgales bagātie rudzu tīrumi ar katru saulainu dienu vairāk zaudē savu zaļgano sirmumu, kļūdami gluži balti,» savdabīgu niansi krāšņos epitetos ietērpis «Zemgales Komūnista» korespondents. «Pēdējās dienās zemnieki bieži pārbauda graudu gatavību. Ja graudi zaudējuši pienaino šķidrumu un ieguvuši cietu briedumu, ja tie liecot lūzt, tad, veci zemnieki saka, – pļaujas laiks klāt.»
«26. jūlijs daudziem zemniekiem kļuvis par pirmo pļaujas dienu. Platones pagasta zemnieki – Bušs Akotos, Kleķeris Vidiņos, Maklavs Lečos un Ozols-Paučs Krasta Paučos, iesākot pļauju 26. jūlijā, 27. to beidza. Arī citu zemnieku tīrumos pļaujmašīnas sāk tarkšķēt arvien vairāk, un 27. jūlijā līdz pusdienai platonieki jau bija nopļāvuši 15 ha rudzu.
Glūdas pagastā nopļauti jau 5 ha rudzu. Šeit 26. jūlijā rudzu pļauju sāka jaunais darba zemnieks Teodors Sietiņš Maišeļos un Jānis Burmanis Sapņos. No dobelniekiem pirmais rudzu tīrumā izgāja Zandersons Antonos. 27. jūlijā rudzu pļauju beidza Šķibes jaunais darba zemnieks Princis Ieviņās, kas darbu sāka 26. jūlijā. Viņam seko Rapa Jaunāķos, kas nopļāvis pusi sava rudzu tīruma, un Miķelsons Zvejniekos. Raženi rudzu stati paceļas arī Zaļenieku pagasta Putnu un Svētes pagasta Strautnieku tīrumos.»
Nenoslēpties pat divās dzīvesvietās
«– Kārlis Sproģis ir kūtrs un grib, lai kaimiņi izpildītu arī viņa pienākumus, – pareizi stāsta Ukru un Bukaišu pagasta zemnieki,» vēsta «Zemgales Komūnists».
«Lai izvairītos no sabiedriskiem pienākumiem – ceļu labošanas, novadgrāvju tīrīšanas u.c. – Sproģis izvēlējās 2 dzīves vietas – Ukru pagasta Tēraudos un Bukaišu pagasta Ogļos. Kad Ukru pagasta izpildkomiteja viņam atsūtīja aicinājumu piedalīties ceļu labošanas darbos, viņš aizbildinājās, ka dzīvojot Bukaišu pagastā. Līdzīgi Sproģis rīkojās, kad aicinājumu piedalīties ceļu labošanas talkās atsūtīja Bukaišu pagasta izpildkomiteja.
Peļams niķis ir arī Ukru pagasta zemniekam Jānim Laipam, kas apsaimnieko 20 ha saimniecību. Viņam ir visas iespējas norēķināties ar valsti piena piegādē, taču viņam liekas, ka šis pienākums nav jāpilda: no viņa saimniecības uz pienotavu nav atvests ne litrs piena.Šiem zemniekiem jāatmet buržujiskā laika paradumi, kad pienākumus varēja uzvelt citiem, bet paši baudīja tikai tiesības. Padomju valstī pienākumi jāpilda visiem.»
Labākie mākslas darbi – uz Rīgu
«25. jūlijā slēdza Jelgavas pilsētas lietišķās un tēlotājmākslas izstādi, ko apskatīja vairāki simti apmeklētāju – mūsu pilsētas un apriņķa darba ļaudis, kaimiņu apriņķa – Bauskas mākslinieciskās pašdarbības novada skates dalībnieki.
Nelielā, bet b.Ozoliņas vadībā rūpīgi iekārtotā izstāde liecināja, ka mums ir daudz spējīgu tautas talantu.
Pilsētas izstādi slēdzot, komisija izraudzīja labākos darbus republikāniskajai skatei Rīgā.
No izstādītajiem darbiem par labākiem atzīti pilsētas izpildkomitejas kartīšu biroja darbinieka Zāmueļa Vīganta koka griezumi, pilsētas bērnu dārza vadītājas Martas Ozoliņas keramika un skulptūras no māla un 2. pamatskolas skolotāja b. Ogas keramika.
Uz republikānisko izstādi Rīgā nogādāja arī 65 gadus vecā pensionāra Jāņa Blūma marmora un granīta slīpējumus, mājsaimnieces Marijas Neimanes un pilsētas krājkases vadītājas Elvīras Bukas rokdarbus. Turp nosūtīti arī linu vērptuves strādnieku Pauļa Šulgata un Kārļa Matulēviča labākās gleznas un zīmējumi, kā arī citu autoru darbi,» ziņo laikraksts.
Izmantota LNB kolekcija
www.periodika.lv
