Rudenī, kad raža pārceļojusi uz apcirkņiem un klētīm, Jelgavā ierasts rīkot Zemgales reģionālo pārtikas un rūpniecības preču ražotāju izstādi gadatirgu.
Rudenī, kad raža pārceļojusi uz apcirkņiem un klētīm, Jelgavā ierasts rīkot Zemgales reģionālo pārtikas un rūpniecības preču ražotāju izstādi gadatirgu. Šogad tas notiek jau ceturto reizi un ir pulcējis vairāk nekā 85 ražotājus, tirgotājus un citu nozaru pārstāvjus. Ne tikai no Zemgales, bet arī tālāk braukušus kolēģus no Vidzemes un Kurzemes. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem izstādes platība gandrīz dubultojusies – ražojumi pieejami un aplūkojami gan pamatskolas, gan arī pilsētas kultūras nama telpās.
Kopumā, kā dialogā ar uzņēmējiem uzsvēra Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Raitis Vītoliņš, izstāde iekļaujas Zemgales reģionālā attīstības projekta ietvaros. Projekta tālākais mērķis – sekmēt visu sfēru attīstību, investīciju piesaisti. Šinī ziņā Jelgava atrodas visai nepateicīgā situācijā. Rīgā nonāk aptuveni 75 procenti investīciju, Jelgavā tikai… 0,11. Faktu, ka politiskajās nostādnēs Jelgava pamazām pārtop par Rīgas satelītpilsētu, kā satraucošu uzsvēra arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs un Saeimas deputāts Jānis Bunkšs. Tāpēc, lai gan izstādes norises liecināja, ka viss notiek, vietējās varas un uzņēmēju pārstāvji un Saeimas deputāti pievērsās problēmām. Tā kā rūpniecības attīstības projekts mūsu pilsētai gājis secen, izmēģināmi visi citi iespējamie risinājuma ceļi, jo situācija, kad kādreizējo rūpniecībā nodarbināto 25 tūkstošu vietā Jelgavas ražotnēs strādā vairs tikai 4600 cilvēku, ir tiešām nopietna. Jau tuvākajā laikā pilsēta mēģinās iegūt īpaši atbalstāmā reģiona statusu, lai ar zemes un īpašuma nodokļu atlaidēm sekmētu uzņēmējus izveidot jaunas darbavietas, atvieglojumi pēc tam atgrieztos pašvaldības budžetā ar ienākuma nodokļa starpniecību. Ražotājiem, tirgotājiem, citiem uzņēmējiem un vietējai varai, izstrādājot darbības taktiku un stratēģiju, jādarbojas ciešā saistībā ar politiskajām partijām. Tikai sadarbojoties, pārliecinot politisko varu un pierādot savu aizsākumu lietderību, iespējams sasniegt sākotnēji iecerētos mērķus. Pie šāda atzinuma nonāca sarunas dalībnieki, kurus visplašāk pārstāvēja domes darbinieki. No Saeimas deputātiem jelgavniekus ar savu klātbūtni bija pagodinājis Jānis Bunkšs, Normunds Pēterkops un Andris Tomašūns, kas atšķirībā no pilsētas uzņēmējiem uzdeva domes pārstāvjiem ne vienu vien biznesa cilvēkus interesējošu ar produkcijas reklamēšanas un ražotāju kreditēšanas iespējām saistītu jautājumu.
Kamēr vīri, kam lielāka vai mazāka teikšana, pēc pasākuma atklāšanas un stendu iepazīšanas kultūras nama otrajā stāvā apspriedās, izstādes telpās bija kā bišu spietā – tik liela bija apmeklētāju interese. Pārtikas precēm atvēlētajā daļā staigājot, pat vajadzēja uzmanīties, lai nepaliktu bez pogām. Tā laikam bija vieta, kad gadatirgus traucēja izstādei, jo nebija iespēju mierīgā gaisotnē iepazīt, degustēt un salīdzināt daudzo maizes un citu miltu izstrādājumu ražotāju, gaļas un zivju pārstrādes uzņēmumu piedāvāto. Kur nu salīdzināt, pat uzskaitīt visus nebija iespējams. Un katrs, cits citu pārspēdams, savu preci slavēja. Bet slavēja arī degustētāji. Tā, privatizētās Jelgavas tirdzniecības pārvaldes vadītājs Dailis Bebris slavēja «Ventspils maiznieka» cepējas un taujāja, kāpēc viss esot tik lēts – lielais kliņģeris tikai par 70 santīmiem. Kurzemnieces, lepnas dāmas būdamas un komercnoteikumus ielāgojušas, ar firmas noslēpumu klāstīšanu vis nesteidzās. Jelgavas mēram Uldim Ivanam grūti nācās izšķirties, kam dot priekšroku, – visi esot gana labi. Šogad Jelgavas pārtikas ražotāji uz kopējā fona neesot pelēcīgāki par tukumniekiem vai saldeniekiem, kuru pārākums savulaik bijis jāatzīst. Atzīmēšanas vērta esot «Jelgavas maiznieka» izaugsme. Šā uzņēmuma izstrādājumu klāsts pārsniedzis simtu, bet nesenajos padomjlaikos bijis saskaitāms uz pirkstiem. Bauskas rajona vadītājs Alfrēds Greiselis, sava novada patriots būdams, kopējo veikumu slavēdams, uzteica Ceraukstes pagasta desu un kūpinājumu ceha «U. Biķernieks
