“Pagājušā gada vasarā radās doma iesniegt kādu projektu mazajiem uzņēmējiem, vietējiem ražotājiem. Un tā tapa starpteritoriāls projekts, kas iekļauj deviņus novadus – Jelgavas, Ozolnieku, Dobeles, Tērvetes, Auces, Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku,” tūrisma maršruta “Zemgales saimnieces aicina ciemos!” atklāšanas pasākumā Jelgavas reģionālajā Tūrisma centrā uzsvēra Jelgavas biedrības “Lauku partnerība “Lielupe”” valdes priekšsēdētāja Līga Švānberga.
Zemgales saimnieču tūrisma maršruts izveidots, īstenojot “Leader” projektu “Vietējo ražotāju konkurētspējas, sadarbības un atpazīstamības veicināšana”. Tas piedāvā ceļot pa novadiem un nobaudīt desmit Zemgales saimnieču ēdienus un īpašos produktus. Pirms doties uz kādu no saimniecībām, pašiem jāzvana saimniecēm un jāvienojas par apmeklējumu. Informācija par saimniecēm ievietota maršruta bukletā, kas pieejams reģionālajos tūrisma informācijas centros Jelgavā, Dobelē, Bauskā.
Aktīvākos ceļotājus, kuri no 1. jūnija līdz 18. novembrim apciemos vismaz piecas Zemgales saimnieces un maršruta bukletā sakrās piecus zīmodziņus, tūrisma sezonas noslēgumā sagaida iespēja izlozē iegūt pārsteiguma balvas – Zemgales saimnieču gardumu grozu.
Vispirms uzņēmēji mācās
Projekta partneri ir Dobeles rajona lauku partnerība un Bauskas rajona lauku partnerība, bet Zemgales mājražotāju sadarbība notiek kopš 2012. gada – mājražotāji dodas pieredzes apmaiņas braucienos un iesaistās kopīgos projektos, zināmākais no tiem ir “Pārtikas amatnieki”, skaidro L.Švānberga, piebilstot, ka katra ideja rada nākamo ideju. Viņa cer nākotnē sarīkot arī pārtikas amatnieku festivālu. Bet jau tagad pārtikas amatnieki pulcējas kopīgos tirdziņos. Plānots izveidot vēl divus jaunus tūrisma maršrutus, no kuriem viens būs saimnieku maršruts.
Vietējo ražotāju projekta devīze skan: “Iedvesmojies! Mācies! Radi!”, jo tā ir arī iespēja saimniecēm satikties un mācīties citai no citas, tādējādi veicinot sadarbību. Jāpiebilst, ka par projekta sākumu uzskatāms pagājušā gada 1. novembris, kad ideja tika prezentēta Zaļenieku pagasta Abgunstes muižā, stāsta projekta vadītāja Videga Vītola.
38 uzņēmēji no Jelgavas, Auces, Tērvetes, Iecavas, Ozolniekiem, Bauskas novada piedalījās mācībās. Mārketinga gudrības viņi apguva Lielvircavas muižā. Galvenais bija iemācīties izkristalizēt galveno ideju, saprast, cik svarīgi biznesā ir sociālie tīkli, un daži nolēma feisbuka profila izveidi labāk uzticēt profesionāļiem, turpina V.Vītola.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā Ozolniekos uzņēmēji mācījās apstrādāt fotogrāfijas un veidot infografikas, bet jaunākās tehnoloģijas un iepakojumus iepazina APP “Dārzkopības institūts”. Kāda ir viesmīlības nozīme tūrismā, ko nozīmē būt viesmīlīgam, kā sabalansēt kvalitāti ar kvantitāti un kā neizdegt – to projekta dalībnieki mācījās “Anneniekos” Kroņaucē Tērvetes novadā.
Tūrisma piedāvājuma pilnveidošana apgūta Bērzes pagasta Bērzmuižā Dobeles novadā, bet mūsdienīga degustācijas galda klājuma veidošana – Dobeles Amatniecības un vispārizglītojošajā vidusskolā, kur uzņēmēji iemanījās arī salvešu locīšanā, jo ne visi ir mācījušies speciālās skolās, skaidro V.Vītola.
Jāpabaro lielas cilvēku grupas
Jaunā Zemgales saimnieču tūrisma maršruta idejas autore ir LLKC Dobeles biroja uzņēmējdarbības konsultante Raimonda Ribikauska, kura pirms tam 12 gadu strādājusi Bauskas birojā un labi iepazinusi Bauskas saimnieces, jo jau 13 gadu strādā ar mājražotājiem. Iepriekšminētās kursos mācītās tēmas izvēlējušies paši uzņēmēji, jo šādu zināšanu viņiem pietrūka. Uzņēmēju vēlmes izzinātas, arī veicot anketēšanu, stāsta R.Ribikauska.
Doma par tūrisma maršrutu radusies, vērojot Zemgales saimnieces Dairu, Ināru un Lolitu televīzijas raidījumā “Īstās latvju saimnieces” un zinot, ka viņas var uzņemt tūristu grupu un pabarot 50 cilvēku autobusu. Turklāt mums Zemgalē trūkst vietu, kur paēdināt lielas cilvēku grupas, tam nepatērējot vienu divas stundas, tāpēc Raimondai radusies iecere, ka šo darbu varētu uzņemties lauku saimnieces.
Iedvesmojošie saimnieču stāsti
“Mana māja un saimniecība “Uzvaras līdums” atrodas starp Rīgu un Ozolniekiem Olaines novadā, bet ražotne – Ozolnieku novadā, un tā tūrisma maršrutā “Zemgales saimnieces aicina ciemos!” būs pirmā pietura. Viesus pie sevis aicinu no tā laika, kad sāku audzēt ķiplokus. Pie manis var apskatīties, kā izskatās lauki, siltumnīca, bet pēc tam paredzēta degustācija. Atšķirībā no citiem ķiploku audzētājiem mēs tos saimniecībā arī pārstrādājam un, kā man patīk teikt, – piešķiram pievienoto vērtību. Mājražotāja esmu septiņus gadus. Uz to pamudināja “māte krīze” – paliku bez darba. Tad nolēmu, ka strādāšu tikai sev. Kāpēc ķiploki? Ģimenē esam lieli ķiploku ēdāji,” stāsta saimniece Antra Zeiliņa.
Antra tūrisma maršruta atklāšanas pasākumā viesus cienāja ar sātīgu ķiploku biezzupu ar grauzdiņiem. Zupa gatavota no ķirbja, ķiplokiem, krējuma, kausētā siera un tomātu sulas. Klāt varēja piedzert smaržīgu ķiploku tēju, bet pavisam saimniece izstrādājusi 15 ķiploku produktu receptes, un padomā ir vēl divas jaunas.
Ingai Eglītei no Vītiņu pagasta “Skrastiņiem” Auces novadā ir maza ceptuvīte, kurā viņa cep kūkas un dažādus konditorejas izstrādājumus. Pati esot liela saldummīle, tāpēc pārsvarā gatavo to, kas viņai garšo – riekstiņus, mazus putukrējuma groziņus –, kā arī vāra belašus un gatavo kebabus. Savā saimniecībā viņa piedāvā piedalīties kūku cepšanas un dekorēšanas meistarklasēs. Saimniece izstrādājusi 26 receptes.
Kroņauces “Annenieku” saimniece uzņēmēja Anda Muceniece mājražotāja ir četrus gadus. Sākumā bijis veikaliņš, kur tirgotas pašceptās bulciņas un citi gardumi, bet “veikaliņam gribējās kādu odziņu, rozīnīti”, teic saimniece. Tagad viņa savā ceptuvē piedāvā jubilāram vai kāziniekiem kopā izcept, izdekorēt un apēst kliņģeri.
“Sākums nebija viegls, bet es neatkāpos, jo esmu ieguldījusi daudz laika un darba. Arī cilvēki apliecināja, ka ir labi, un tas man deva stimulu darīt tālāk. Tagad plānoju veikalu un kafejnīcu tuvāk ceļam, lai uzreiz var sajust kārdinošo smaržu. Arī cilvēki iesaka – jums vajadzētu to un to,” atzīst saimniece Anda. Viņa izveidojusi savu lauku sētu, kur vāra arī zupu uz uguns.
Lolita Duge no Jelgavas novada Vilces pagasta “Terēniem” piedāvā paciemoties piparmētru produktu smaržu un garšu pasaulē, radoši darboties ar piparmērtām un to produktiem, kā arī piedalīties biezo vafeļu cepšanā, kas tiek pasniegtas ar medus un piparmētru sīrupu vai ābolu ievārījumu ar piparmētrām. Lolitas piparmētru namiņš “darbojas ar pilnu jaudu” – degustācijas, piparmētru stāsti, mētru kolekcijas un tējas no 23 pasaules valstīm. Tiek arī piedāvāts gatavot ziepes, krūzīšu paliktnīšus vai iestādīt savu piparmētru. Saimniece cer, ka taps vēl kādi piparmētru ēdieni, jo idejas nāk nemitīgi, atbraucēji iesaka, un top jaunas lietas.
Ināra Mālkalne no Sesavas pagasta “Blūdžiem” ir visnerunīgākā no saimniecēm – viņai labāk patīkot darīt. Viņas topprodukts ir dažādu šķirņu sieri ar oriģinālām piedevām un garšas niansēm (piemēram, siers čili un medus mērcē), kā arī sulas, pašu audzētu dārzeņu salāti un tikko cepta maize.
“Mājražošanas sākumā pirmā atļauja saņemta mazsālītiem gurķiem – to idejas autors bija vecākais dēls Jānis. Turējām slaucamas govis, par pienu neko nemaksāja, un tā pirms astoņiem gadiem sākās siers. Bet pašceptā maizīte ir jaunākā dēla ideja. Tūristiem tiek piedāvātas arī latviskās putraimdesas. Ar tūrismu sākām nodarboties pirms pieciem gadiem,” atklāj Ināra, piebilstot, ka arī viņai idejas nāk nepārtraukti.
Daira Jātniece no Bauskas novada Codes pagasta “Vaidelotēm” desmit gadus ir mājražotāja, arī tūrismā pietiekami ilgi. Pie viņas var apskatīt, kā laukos dzīvo, un, tā kā saimniece pēc profesijas ir dārzniece, īpaša uzmanība pievērsta garšaugiem un tējas augiem. Tiek piedāvātas arī radošas darbnīcas ar garšaugiem un ārstniecības augiem un iepazīšanās ar latvisko dzīvesziņu – kā vieglāk dzīvot un svinēt svētkus. Saimniece degustācijā piedāvāja nogaršot seno virtuli, gatavotu no graudaugiem. Daira aicina: “Dzīvo ar garšu!”
Iluta Staģe no Bauskas novada Brunavas pagasta “Lobgales” audzē piena aitas un gatavo sieru, jogurtu un savu īpašo gardumu – aitas piena saldējumu, kuru ciemiņi viņas sētā varot ēst, cik grib. Saimnieces bērni viesus mēdz izklaidēt ar radošiem priekšnesumiem. Uz atklāšanas pasākumu saimniece bija ieradusies ar zīdainīti – bērni ģimenes biznesā tiek iesaistīti jau no mazotnes.
Santa Rubene no Ozolnieku novada Cenu pagasta “Caunītēm” piedāvāja degustēt ar malku kurināmā krāsnī ceptu saldskābmaizi ar kaņepju sviestu. Santa ir mājražotāja no 2015. gada. Savā lauku sētā viņa piedāvā iepazīt latviskās tradīcijas, piemēram, aizvien vairāk cilvēku grib sarīkot saviem bērniem īsti latviskas krustabas, bet ārzemniekiem interesē visas latviešu tradīcijas. Lauku sētā var piedalīties ne tikai sava maizes kukulīša cepšanā un latvisko gadskārtu svētku svinēšanā, vaska sveču liešanā un rokdarbu darināšanā, bet arī nogaršot ūdenskliņģerus, lielo magoņu pīni, kliņģeri, bet Ziemassvētkos baudīt nekur citur neredzētu gardumu – pildītās piparkūkas.
