Atzīmējot senču 13. gadsimta brīvības cīņas, pagājušās nedēļas nogalē Kalneļu (Kalnelis) ciemā, kas atrodas četrus kilometrus no Jonišķiem uz Žagares pusi, notika folkloras ansambļu uzstāšanās, seno tērpu skate un karavīru cīņu demonstrējumi.
Pasākuma kulminācijā tika nodedzināta no presētiem salmiem atveidotā Sidrabes pils. Cīņas karstumā bija dzirdama arī latviešu valoda, jo vācu krustnešu lomās iejutās arī seno cīņu atveidotāju klubs no Tērvetes. Līdzās daiļamatnieki tirgoja saktas, Nameja gredzenus un citas zemgaļu rotaslietas. Atskaņu hronika stāsta, ka cīņā pret krustnešiem Sidrabe bija zemgaļu pēdējais atbalsta punkts. Pēc Sidrabes pils nodegšanas 1289. gadā lielākā daļa zemgaļu, zaudējot tēvu mantojumu, pārcēlās uz Lietuvas dižkunigaitijas zemēm, bet mazākā daļa lūkoja sadzīvot ar iekarotājiem. Tie kā gūstekņi tik atvesti uz Mītavu.
Kalneļa ciemā pie pilskalna atrodas piemineklis, kas vēsta, ka Sidrabes pilskalns bijis tieši šajā vietā. Savukārt latviešiem ir versijas, ka pilskalns varēja atrasties arī citviet, pat Salgales pagastā, kam agrāk bija Sidrabenes vārds.
Pazīstamā tulkotāja no latviešu uz lietuviešu valodu Jonišķu iedzīvotāja Dzintra Irbīte stāsta, ka seno zemgaļu brīvības cīņas Kalneļa ciemā tiek godinātas katru gadu, bet reizi piecos gados tas notiek vērienīgāk. Dz.Irbīte piebilst, ka Jonišķu, Žagares un citu Latvijas Zemgalei piegulošu rajonu lietuvieši sevi uzskata par seno zemgaļu pēctečiem. Par to liecina arī vietvārdi Jonišķu apkaimē. ◆
