«Droši vien katra hokejista sapnis ir aizbraukt uz Kanādu, bet Maskava ir otra šajā rindā,» hokeja kluba «Zemgale» jauniešu komandu treneri Ainars Bērziņš un Gints Ritums atzīst, ka vietā, kur spēlē, ciena un mīl hokeju, ir jūtama īpaša aura.
“Droši vien katra hokejista sapnis ir aizbraukt uz Kanādu, bet Maskava ir otra šajā rindā,” hokeja kluba “Zemgale” jauniešu komandu treneri Ainars Bērziņš un Gints Ritums atzīst, ka vietā, kur spēlē, ciena un mīl hokeju, ir jūtama īpaša aura. Nedēļu to bija iespēja baudīt Jelgavas 1992. – 1993. gadā dzimušo zēnu komandai, kas pēc Maskavas Dienvidu apgabala prefektūras ielūguma viesojās Krievijas galvaspilsētā un piedalījās apgabala jaunatnes ziemas sporta spēlēs.
Maskavas Dienvidu apgabala jaunatnes ziemas spēles ir tradicionāls pasākums ar finālu skolēnu brīvdienās. 27. decembrī tas tika atklāts jau septīto reizi un noslēdzās 10. janvārī. Tradīcija ir arī uzaicināt viesus no apgabala sadraudzības pilsētām, un, nostiprinoties draudzības saitēm ar Jelgavas pašvaldību, šogad sirsnīgi tika uzņemti arī kluba “Zemgale” jaunie hokejisti, kas uz turieni devās ar abu pašvaldību atbalstu.
Ziemas spēles – masu iesaistīšanai
Kā uzsvērts nolikumā, spēļu nolūks ir iesaistīt sportošanā pēc iespējas vairāk bērnu – sacensības notiek šorttrekā, daiļslidošanā, kērlingā, slēpošanā un kalnu slēpošanā, biatlonā, futbolā (sniegā) un minifutbolā, hokejā, volejbolā, badmintonā un galda tenisā. Nozīmīgs tajās ir ne tikai fināls pašiem labākajiem, bet arī atlases turnīri apgabala sešpadsmit rajonos, kur cīnās ielu, pagalmu, skolu komandas. Tieši masveidības veicināšanai noteikts arī skaita ierobežojums tādu sportistu iekļaušanā, kas nodarbojas meistarības treniņgrupās. Rīkotāji ar gandarījumu teic, ka 2004. gadā vienpadsmit rajonu piedalījušies ar pilnām komandām visos sporta veidos, visos 16 rajonos spēlēts futbols sniegā un notikušas daiļslidošanas sacensības, 14 rajonu komandu bijušas hokeja finālā. Kopumā finālsacensībās piedalās vairāk nekā septiņi tūkstoši skolēnu vecumā līdz 16 gadiem, bet daiļslidošanā un kalnu slēpošanā atļauts startēt arī sešgadīgiem un vēl jaunākiem.
No vilciena – uz ledus
Jelgavnieku 22 cilvēku delegācija Rīgas stacijā izkāpa 4. janvāra rītā, un jau tās pašas dienas pievakarē puišus gaidīja oficiālais ziemas spēļu turnīra mačs. “Pirmajās četrās minūtēs rezultāts jau bija 3:0 mūsu labā, bet tad pretinieka komanda pakāpeniski sāka papildināties ar jauniem spēkiem, un rezultātā zaudējām ar 5:6,” kluba “Zemgale” prezidents un delegācijas vadītājs Jānis Ozollapa neslēpj, ka par tādu iznākumu puikām bijis neliels sarūgtinājums. Taču turpinājumā to kliedējusi gan organizatoru sirsnīgā un pārdomātā uzņemšana ar eglītes sarīkojumu rūpnīcas ZIL kultūras namā un ekskursijām, gan iespēja piedalīties vēl divās draudzības spēlēs ar klubu “Pingvīns” un “Rusj” komandām un visbeidzot kā kulminācija – būt starp teju līdzjutēju tūkstošiem mačā starp ACSK un “Spartaku”, kura rindās spēlē arī latvietis Aigars Cipruss.
“6. janvāra rītā aizvadījām treniņspēli kluba “Pingvīns” ledus hallē pret kluba 1992. gadā dzimušo zēnu izlasi. Objektīvi jāatzīst, ka pretinieks bija klasi augstāks,” saka A.Bērziņš, ar nelielu skaudību turpinot par maskaviešu treniņu un sportistu atlases iespējām. “Piemēram, “Pingvīna” halle no agra rīta līdz vakaram ir sporta skolas grupu rīcībā, un jaunieši bez maksas trenējas katru dienu,” noskaidrojuši jelgavnieku treneri.
Tāds pats stingrs treniņu režīms esot arī komandai “Rusj”, pret kuru tās pašas dienas vakarā jelgavniekiem sīvā cīņā izdevās noturēt neizšķirtu – 2:2. “Zēni ļoti labi nospēlēja,” šoreiz treneri neskopojas ar pelnītu uzslavu.
Līdzās hokeja zvaigznēm
Uz superlīgas maču starp ACSK un “Spartaku” gandrīz visas 7000 skatītāju vietas bijušas pārpildītas. Jelgavnieku simpātijas, protams, bijušas A.Ciprusa un līdz ar to “Spartaka” pusē, taču tās paust ar visu spēku traucējis kāds negaidīts apstāklis. “Abu komandu līdzjutēji sēž katrs savā “nometnē” ar savu atribūtiku, un cīņa notiek ne vien laukumā, bet arī starp šīm nometnēm, kas apmainās dzejiskiem, melodiskiem un citādiem tekstos visai šerpiem saukļiem. Mūsu ar apgabala prefektūras gādību iegūtās sēdvietas izrādījās ACSK nometnē, tad nu varat iedomāties, kā bija ar simpātiju izrādīšanu pretiniekam,” bilst treneri.
Tomēr klātbūtne vien šādā spēlē, kur uz ledus ir pavisam citi ātrumi un piespēļu precizitāte, puikām bijis elpu aizraujošs pasākums. Pēc spēles A.Ciprusu nav izdevies sastapt, toties nākamajā rītā latviešu hokejists atbraucis pie jelgavniekiem un kopā ar viņiem pavadījis veselu dienu. Braucis kopā ekskursijā, priecādamies, ka iepazīst vietas, par kurām, divus gadus būdams Maskavā, tikpat kā neko nav zinājis. Atbildējis uz zēnu jautājumiem par savu dzīvi un sportista karjeru. Ar veiksmes vēlējumiem izvadījis mazos hokejistus atpakaļceļā uz Jelgavu un solījies, ja tiks uz olimpiskās atlases spēlēm, atbraukt arī uz mūsu pilsētu ciemos.
“Krievija tagad izvēršas par hokeja citadeli,” pēc Maskavā dzirdētā un redzētā spriež jauno jelgavnieku treneri. “NHL sezonas pajukuma laikā daudzi komandās iekļāvušies spēlētāji izteikušies, ka vairs pat negribētu līgā atgriezties, jo jūtas gana labi atalgoti un komfortabli pašu mājās.”
Maskaviešu rūpes
“Rūpīgās pārbaudes, ieejot sabiedriskās telpās, miliči uz katra stūra, drošības pasākumi metro stacijās liecināja, ka maskavieši daudz pūļu veltī, lai nodrošinātos pret iespējamiem terorisma draudiem,” jelgavnieku delegācijas dalībnieks, jaunatnes hokeja atbalstītājs uzņēmējs Imants Kanaška atzīst, ka šādos apstākļos pastiprinājusies arī pašu atbildība par mazajiem sportistiem, kas, starp citu, pirmoreiz bija devušies tik tālā izbraukumā bez vecākiem.
Pēc acīm redzami stingri noteiktas kārtības bija organizēta arī līdzjutēju nokļūšana mājās pēc superlīgas mača. “Vispirms miliču ierobežotās kolonnās no halles izgāja ACSK līdzjutēji. Metro stacijā piebrauca vilciens ar tukšiem vagoniem, kuros līdzi iekāpa arī miliči. Pēc aptuveni pusstundas tādā pašā veidā halli varēja atstāt otras komandas fani,” stāsta abi treneri.
Jelgavnieku apmešanās vieta bija viesnīca vienā no lielākajām galvaspilsētas sporta bāzēm – zirgu sporta kompleksā “Bitca”. Arī tur pie ieejas atradies metāla detektors. Bet kopumā dzīvošana bijusi ļoti ērta, ēdināšana laba. Vakaros TV izdevies redzēt Krievijas U-20 izlases spēli pasaules čempionātā pret amerikāņiem un finālā zaudējumu kanādiešiem (“Nākamgad arī Latvija spēlēs šajā grupā,” atgādina A.Bērziņš.) Ziņās redzēts arī šis tas no sarežģītās iekšpolitikas un sociālās situācijas, piemēram, Sanktpēterburgas pensionāru sašutums par valdības lēmumu no 1. janvāra vairs nepiešķirt atvieglojumus sabiedriskajā transportā.
Latvijas čempionātā – ar jaunu sparu
Uz spēlēm Maskavā devās kluba “Zemgale” komanda, kas piedalās Latvijas jaunatnes hokeja čempionātā 1992. – 1993. gada dzimušo grupā un pēc priekšsacīkstēm jau šodien turpina cīņas finālturnīra astoņniekā. Vārtus sargāja Ainis Zalāns un Alvis Grigaļūns, aizsardzībā spēlēja Ņikita Koļesņikovs, Edgars Čušs, Vladislavs Tatarņikovs, Matīss Gelažis, Dairis Zariņš, Kalvis Ozols, uzbrukumā devās un katrs pa diviem vārtiem guva Linards Grundmanis, Artūrs Bērziņš, Rolands Dietlavs, vienreiz ripu vārtos ieraidīja Rihards Ķepītis, viņiem asistēja pārējie uzbrucēji – Dāvis Sprukts, Roberts Titiņš, Kaspars Krāģis, Gatis Reguts un Rihards Štrauss.
Šonedēļ pirmdien jau visi izgāja treniņā uz pašmāju ledus, un pirmais secinājums bijis – tas ir atšķirīgs. Dažam slīdēja labāk, citam šķita sliktāk nekā Maskavā, taču viens ir skaidrs – ledus izjūta puikām kļūst arvien smalkāka. Atliek likt klāt arī Maskavas notikumos papildināto hokejista cīņas garu un tiekties uz jauniem panākumiem.
