Latvijas dēls Kārlis Konstantins Krauliņš (Krauklings) jau agrā jaunībā veseļošanās nolūkā aizgājis uz Vāciju, tur visu mūžu nodzīvojis un miris, tātad savai tēvijai pilnīgi svešs un it kā zudis, bet ievērojams kā izcilus stāvoša un liela personība.
Latvijas dēls Kārlis Konstantins Krauliņš (Krauklings) jau agrā jaunībā veseļošanās nolūkā aizgājis uz Vāciju, tur visu mūžu nodzīvojis un miris, tātad savai tēvijai pilnīgi svešs un it kā zudis, bet ievērojams kā izcilus stāvoša un liela personība. («Ilustrēts Žurnāls», 1922. g., Nr. 2, 179. lpp.).
Kas tad ir šis gurdrības vīrs, kuru medicīnas vēstures pētnieks A. Vīksna izdevumā par Tartu universitāti min kā vienu no pirmajiem latvju censoņiem šajā Baltijas zinātņu kalvē 19. gs. sākumā?
Kārlis Konstantīns Krauliņš dzimis Bauskā 1792. gada 28. augustā latviešu tirgotāja un zemes īpašnieka, arī pilsētas pirmā birģermeistara Kaspara Valentīna un viņa vācu cilmes dzīvesbiedres Annas Šarlotes Šrēderes ģimenē. Jau no agras bērnības vecāki lielu uzmanību pievērsuši dēla skološanai, arī mūzikas un zīmēšanas māku apguvei, sarūpējot tam trīs dažāda satura bibliotēkas. 13 gadu vecumā zēns zaudē tēvu, kļūstot par tā krietni lielās bagātības mantinieku, taču zināšanu kāre ir bijusi lielāka nekā bezmērķīga bagātību tērēšana, un zēns dodas uz Mītavu, kur nonāk pansijā pie ģimnāzijas profesora Lībera. Kārlis Konstantīns iesāk ģimnāzista gaitas un iegādājas plašu bibliotēku – to atļāva bagātīgais mantojums, veicināja zinātkāre. Plašā bibliotēka vēlāk tikusi dāvināta pilsētas Literatūtas un Mākslas muzejam. Skolas gados K. K. Krauklings kopā ar pazīstamo Kurzemes hercogistes laiku un Mītavas vēsturnieku fon der Rekki sakārtojis ģimnāzijas bibliotēku un piedalījies vēsturnieka darba «Schriftstelles und Gelehrten Lexicon der Provinzen Livland, Estland und Kurland» sastādīšanā.
1814. gadā K. K. Krauklings iestājas Tērbatas universitātes Medicīnas fakultātē. Taču, kā atceras laikabiedri, Krauklings studējis visu citu, tikai ne medicīnu. Kā jau Jelgavā iesācis, tā arī Tērbatā Krauklings pulcinājis ap sevi apdāvinātos jaunekļus un mēģinājis dibināt studentu pulciņus pēc ārzemju parauga, kur pulciņu dalībnieki nolasījuši savus sacerējumus. (Ilustrēts Žurnāls, 1922. g.). Viņa draugu pulkā gan ģimnāzijā, gan Tērbatā ir dr. Paukers, E. M. Bīlenšteins, V. Adolfi, Rozenbergers, Trautveters, Vatsons, Bergmans u. c., kuru darbības lauks saistās gan ar mūsu pilsētu, gan baltvācu kultūrvēsturi 19. gadsimtā.
Gadu studējis Tērbatā, veselības dēļ Krauklings atgriežas Bauskā, bet vēlāk dodas uz Berlīni, kur turpina iesāktās medicīnas studijas, pēc tam studē arī filozofiju, literatūras vēsturi un mākslu.
Viņu paziņu lokā ir F.A Volfs, V.Gētes draugs Celters, dzejnieks Langbeins, skolasbiedrs no Mītavas Dr. Cambergs un citi. No 1818. gada viņa darbība saistās ar Drēzdeni, kur 1827. un 1828. gadā izdod žurnālu «Dresdener Morgen-Zeitung» ar četriem pielikumiem. 1833. gadā zemgalietis tiek iecelts par Drēzdenes Karaliskās bibliotēkas sekretāru, tad bibliotekāru, bet no 1839. gada – par Karaliskā vēstures muzeja direktoru. Šajā amatā viņš nostrādāja līdz 1868. gadam, kad darbu turpināt liedza progresējusī acu slimība. Drēzdenes darba gados viņš sakrāja plašu bibliotēku, kura vēlāk tikusi izpārdota izsolē Leipcigā, bet viņa autogrāfu krājums (3930 oriģinālparaksti!) no tālaika valdniekiem, valstsvīriem, dzejniekiem, karavadoņiem ticis izsolīts 1884. gadā Ķelnē.
Interesanti atzīmēt, ka 1827. gadā viņš «Drezdener Morgen-Zeitung» publicē A.Veiranfa sacerētu un D.F.Rozenberga tulkotu dziesmu latviešu valodā, kura atkārtoti izdota 1847. gadā paša sakārtotā rakstu krājumā « Dresdener Album», tādējādi dodot tālaika Vācijas lasītājiem iepazīt, kāda ir latviešu valoda.
K. K. Kraukliņš miris Drēzdenē 1878. gada 12. aprīlī, apglabāts Trīsvienības kapos līdzās kundzei Karolīnei Vilhelmīnei un dēlam Jūlijam Ludvigam.
Tāds, lūk, bijis dzīvesstāsts mūsu novadniekam, vienam no pirmajiem latviskās izcelsmes vīriem ar augstāko izglītību, par kura dzīvi un darbību Dzimtenē zinām mazāk, nekā to varam uzzināt Drēzdenes vēstures muzeja apskatos.
