Tikai nedaudz ilgāk kā nedēļu par sevi manīt sācis likt sals.
Tikai nedaudz ilgāk kā nedēļu par sevi manīt sācis likt sals. To novērtēt jau paspējuši slidošanas prieku izsalkušie ļaudis un zemledus makšķerēšanas kaislīgākie piekritēji. Tiesa gan, tikko pēc visplānākās ledus kārtiņas parādīšanās uz ūdeņiem rodas pārliecība, ka bļitkotāji vārdus “zemledus makšķerēšana” sapratuši tiešā nozīmē.
Vēl pirms nedēļas plašsaziņas līdzekļi ziņoja par kādā Dobeles rajona ezerā ielūzušu makšķerēšanas tīkotāju. Toreiz nepacietīgajam vīram krastā veiksmīgi izdevies izkļūt ar līdzcilvēku palīdzību. Bez tiem ezera tikko aizsalt sākušie ūdeņi varēja tikt bagātināti ne vien ar padilušo koka kašteli lomam, bet arī ar pašu mazās makšķerītes turētāju. Nelaimes gadījumu skaits uz ledus līdz ar pastāvīgu salu aizvien palielinās.
Labu laiciņu arī uz Driksas un Lielupes ledus manāmi sēžam vai laiski soļojam vatenīšos tērpti kungi ar kažokādas cepurēm galvās. Viņi par savām darbībām ir tikpat pārliecināti kā mazie asarīši, kas kārām mutēm tver pēc tik sen tīkotās mormiškas. Tikai atšķirība tā, ka zivis pie dzīves ledainajā ūdenī ir pieradušas. Par tik lielu kumosu kā vidusmēra zemledus makšķernieks tās būtu izbrīnītas un uzveikt nespētu. Tāpat kā pievārēt lūstošo ledu nebūtu spējīgs pats spuraines kārotājs. Labi, ja blakus labsirdīgi kolēģi, kas nelaimē nokļuvušajam sniegtu palīdzīgu ledus cirtni vai labākajā gadījumā kaut kur mugursomā rodamo auklu. Citādi, vēl mājās esot, būtu jāatvadās no palicējiem, jāiemācās pārmest krustu un mutesbļodā zem ūdens jāpatrenējas skaitīt tēvreizi. Tikmēr darbs profesionāliem glābējiem un apbedīšanas birojiem nodrošināts.
Driksa un Lielupe, lai cik rāmas savā plūdumā, nav stāvošu ūdeņu dīķis vai ezers, kur ledus izveidojas pārdienu laikā. Bļitkotājiem gan laikam zināmas vietas, kur arī uz upēm jau pie pāris grādiem zem nulles atzīmes var spert zvejnieka cienīgo soli, tomēr jārēķinās, ka mainās upes gultne, dziļums un līdz ar to ledus biezuma rašanās ātrums.
Var pasmīnēt par veco joku, ka uz ūdeņiem tupoši makšķernieki norāda uz ledus kārtas izveidošanos pēc trim dienām. Var pieņemt, ka pats neprātīgais zivju mednieks nejaušas ielūšanas gadījumā pie savas turpmākās zemledus dzīves vainīgs, bet pavisam neizprotama ir tik nepārvaramā vēlme riskēt ar savu dzīvību tad, ja vēl audzināmi un ar dzīvošanai nepieciešamo nodrošināmi pāris skolas vecuma bērnu vai ja, sirmos matus skaitīdama, pie loga krēslainā novakarē, vīru pārnākam gaidot, sēž kundze, kurai viņa aiziešana, visticamāk, nav ieplānota kalendārā starp vakariņu pagatavošanu un “Hameleonu rotaļām” vai “Panorāmu”.
