Raža briest. Tomēr viegli tā nenāks. Būs «problēmas» kā tagad saka.
Raža briest. Tomēr viegli tā nenāks. Būs «problēmas» kā tagad saka. Būs lieti vasarā un rudenī, slikti ceļi, tehnika bojāsies, un katram zemniekam spēka arī būs tikai tik, cik Dievs devis.
Bet kur to visu liksim? Vai tu, zemniek, pats par to domā? Lauksaimniecības rajonu departamenti apkopo pagastu koordinatoru sniegtās ziņas, Zemkopības ministrija gudro par eksporta ceļiem un ostām, Privatizācijas aģentūra pārstrādes un eksporta uzņēmumus «pārdod» dūšīgiem «investoriem». Pārstrādes uzņēmumi ir vienoti pret zemnieku, pret skaidru spēli, Pasaules banka ar valsts varas svētību palīgnaudu laukiem sūtīs caur mūsu komercbankām kur tai atkal pieaugs kāds procentiņš…. Viss notiek!
Bet tu, naivais zemniek, tik audzē un priecājies par ražu. Kad sāksi domāt, kur ražu likt? Tā nav tikai valsts un valdības sūtība, tā ir tavas ražošanas būtība! Valstī lauksaimnieku ražotāju ir desmit reizes mazāk nekā produkcijas ēdāju tie tad arī nosaka valsts pamatintereses pārtikas ražošanas noteikumos. Lētākā pārtika ir ievestā. Un kur tad vēl robežsargu un muitnieku intereses! Latvijas vēderiņš ir mazs un nav izlepis ēd vislētāko! Latvijas ēdājs nevar būt patriots maciņš to neļauj un arī domāšana vēl nav «līmenī».
Aizrobežu lauksaimnieks ir pakāpies augstāk un ir gatavs šo gadu peļņu upurēt nākotnes eksportiespēju vārdā. Viņš ir kooperējies, un citu atbalsts ir divtik stiprs.
Bet Latvijā, zemniek, tu esi vienatnībā lepns «Esmu liels, es jau māku, man padodas…» Nāk jau šīs vienpatības pēdējā stundiņa, un domāju, arī daudzu lauksaimniekošanas gals. Par to ļauj spriest pašreizējās lauksaimniecības produkcijas ražošanas un resursu cenu attiecība. Un kur vēl risks! Ja kāds nerēķina tā ir viņa paša ķeza. Ir daži sen pārbaudīti ceļi pašizmaksas pazemināšanā un realizācijas cenas paaugstināšanā.
Tā ir ražotāju un realizētāju kooperācija dažādās for-mās un izpausmēs.
Vienmēr esmu domājis, ka Zemgales dūšīgākie zemnieki var saimnieciski sadarboties, un tāpēc reizi nedēļā, otrdienās, no pulksten 9.30 līdz 11 rajona zemnieku apvienības telpās aicinu visus uz diskusijām par tālākas saimniekošanos stratēģiju.
Nedomāju, ka Latvijā zemnieku ir par daudz drīzāk maz ir īstu saimnieku. Par daudz ir pārpircēju. Vai tiešām vieglākais ceļš atbalstīt pārpircēju ir īstais latviešu saimniekošanas princips laukos? Vai tad trīs latvieši nevar vienoties kopīgam pasākumam? Vai tu raugies savā maciņā, saimniek?
