Zemkopības ministrijas struktūrās sākusies institucionālā reforma – lauksaimniecības politikas, analīzes un stratēģijas veidošanas funkcijas tiek atdalītas no valsts administrēšanas funkcijām. Tā ziņo Zemkopības ministrijas preses dienests.
Zemkopības ministrijas struktūrās sākusies institucionālā reforma – lauksaimniecības politikas, analīzes un stratēģijas veidošanas funkcijas tiek atdalītas no valsts administrēšanas funkcijām. Tā ziņo Zemkopības ministrijas preses dienests.
Normatīvo aktu izstrādātāja būs Zemkopības ministrija, bet administratīvo funkciju izpildītāja, subsīdiju un dažādu ārvalstu fondu līdzekļu (piemēram, ES pirmsiestāšanās programmas SAPARD) turētāja – Maksājumu un informācijas aģentūra. Tās pakļautībā būs arī reģionālās lauksaimniecības pārvaldes, kas veiks tikai administrējošās funkcijas.
Pirmais un galvenais reformas mērķis ir administrācijas efektivitātes palielināšana, pārvaldes finansu līdzekļu ekonomija.
Kāda būs reģionālo lauksaimniecības pārvalžu struktūra?
Tiek plānotas reģionālās pārvaldes 26 lauksaimniecības departamentu vietā. Pašlaik Valmierā tiek veidota pirmā – Ziemeļvidzemes – reģionālā pārvalde, kas aptver četrus rajonus. Pārējās reģionālās pārvaldes varētu tikt izveidotas 2000. gada pirmajā pusē.
Reģionālo lauksaimniecības pārvaldi vadīs direktors, kuram tieši būs pakļauts direktora vietnieks integrācijas un SAPARD jautājumos, vecākais referents juridiskos jautājumos un vecākais referents lietvedībā un kadru jautājumos. Pārvaldē darbosies vairākas nodaļas: atbalsta, finansu un informācijas, meliorācijas un tehniskās kontroles nodaļa.
Kas paliks rajonos pēc reģionālo pārvalžu izveidošanas?
Zemkopības ministrijas preses dienests skaidro, ka pēc pārvalžu izveidošanas rajonos paliks lauksaimniecības konsultāciju dienesti, zinātniskie centri, veterinārie dienesti un augu aizsardzības dienesti. Lauksaimniecības departamentu saistības pārņems reģionālās lauksaimniecības pārvaldes.
Vai zemniekam, lai nokārtotu «papīrus», būs jābrauc uz pārvaldi, kas var būt pat 100 kilometru tālu?
Administrācija bija rajonu departamentos un paliks arī reģionālajās pārvaldēs. Konsultāciju dienests nepārņems nevienu no administrēšanas funkcijām.
Zemnieka saikne ar ierēdni samazināsies, bet ar konsultantu – palielināsies. Konsultants būs informēts par aktuālākiem valdības un ZM lēmumiem un rīkojumiem. Zemniekiem nevajadzēs obligāti pašiem braukt uz pārvaldi. Visus dokumentus varēs nogādāt pārvaldē pa pastu vai ar lauksaimniecības konsultanta palīdzību.
Tiks palielināta konsultāciju dienesta loma, darbinieku skaits. Līdz ar to zemniekam būs iespēja saņemt visu vajadzīgo informāciju no konsultanta. Konsultāciju dienests darbosies kā sakarnieks starp zemnieku un pārvaldi. Zemnieks varēs konsultantu arī pilnvarot aizpildīt pieteikuma formu, nokārtot visus dokumentus pārvaldē. Konsultantam būs jāsniedz jebkura informācija zemniekam, īpaši tā, kas attiecas uz subsīdijām un SAPARD programmu. Konsultanta galvenie uzdevumi būs: konsultācijas, palīdzība subsīdiju pieteikumu sagatavošanā, kā arī statistiskās informācijas savākšana, kas tiks izmantota lauksaimniecības situācijas analīzei.
Reģionālās pārvaldes atbildēs arī par informācijas savākšanu un apkopošanu.
