Briselē, ES valstu lauksaimniecības ministru sanāksmē – no Zemkopības ministrijas valsts sekretāres Laimdotas Straujumas mutes: pirmkārt, ES piedāvātās ražošanas kvotas nenodrošina lauksaimniecības attīstību mūsu valstī.
Briselē, ES valstu lauksaimniecības ministru sanāksmē – no Zemkopības ministrijas
valsts sekretāres Laimdotas Straujumas mutes:
pirmkārt, ES piedāvātās ražošanas kvotas nenodrošina lauksaimniecības attīstību mūsu valstī;
otrkārt, ražošanas iespēju aprēķinos par pamatu nevar ņemt krīzes gadu datus, kad pārstrukturējāmies no sociālisma uz tirgus ekonomiku;
treškārt, iestājos par labvēlīgākiem nosacījumiem strukturālajos fondos.
Vienas no vecākajām un lielākajām lauksaimnieku organizācijām valstī – Latvijas Zemnieku federācijas (LZF) – biedri pagājušo sestdien pulcējās Mālpilī, kur notika organizācijas 11. kongress. LZF dibināta 1990. gadā un apvieno 1600 biedru. Aktīvi darbojas federācijas jauniešu un sieviešu nodaļa.
«Zemnieku saeima ir pārņēmusi intensīvi ražojošo saimnieku pulku, bet mēs – saimniecības ar mazākām platībām un ražošanas apjomiem. Esam orientēti uz tiem, kas var zaudēt vietu lauksaimniecībā. Ko viņiem darīt?
Galvenais, protams, ir izglītoties, apgūt citu pieredzi. Grūtākais patlaban ir mazos un vidējos zemniekus izkustināt no pesimisma sastinguma, rosināt aktīvāk darboties, piedalīties sabiedriskos pasākumos,» teic LZF padomes loceklis, Jelgavas rajona zemnieku saimniecības «Līči» īpašnieks Modris Jansons. Viņa pārziņā bija 11. LZF kongresa vadīšana.
Par organizācijas priekšsēdētāju atkārtoti tika ievēlēts Pēteris Kalniņš. Bet pirms tam viņš savā pārskata ziņojumā sacīja, ka lauksaimniecības politika vēl joprojām nav tāda, lai zemnieks varētu ražot un attīstīties vienlaicīgi. Ļoti labi dzīvo tās zemnieku saimniecības, kas ievērojamās platībās audzē cukurbietes un graudus. Tādēļ federācijas atbalsts daudz vairāk būtu vajadzīgs lopkopības attīstībai. Tas gan nenozīmējot, ka subsīdijas jāņem nost augkopībai, bet gan to, ka valstij jārod papildu finanses, lai Latvijas fermas varētu modernizēties.
M.Jansons stāstīja, ka šajā reizē kongresa dalībnieki vairs nebija tik emocionāli un agresīvi kā citus gadus, bet viņi nebija arī vienaldzīgi klausītāji: kongresā tika norādītas organizācijas darbības ģenerālās vadlīnijas. LZF darba programma 2002. gadam paredz aizstāvēt Latvijas lauksaimnieku intereses saistībā ar ES paplašināšanas dokumentu sagatavošanu un apspriešanu, padziļināt sadarbību ar visu kandidātvalstu radniecīgajām organizācijām, izstrādājot kopīgu nostāju ES paplašināšanas jautājumos, kā arī sadarboties ar politiskajām partijām. «Vajadzētu strādāt ar politiķiem, jo saimniekiem nepieciešams valsts varas atbalsts. Un tagad pirms vēlēšanām lielajā solīšanas laikā visi cer, ka no valsts augstākajām amatpersonām kādu atbalstu varētu arī saņemt. LZF ir orientēta uz saimniecības sakārtošanu, kas lielās pasivitātes laikā nebūt nav viegli,» teic M.Jansons.
LZF 11. kongresa rezolūcija vēsta, ka joprojām nav izstrādāta un nedarbojas iekšējā tirgus aizsardzības sistēma, tāpēc šā gada sākumā krasi samazinājās cūkgaļas iepirkuma cenas. Ir pamatotas bažas, ka tāds pats liktenis piemeklēs arī pienu. Daudzi zemnieki neredz materiālu segumu Latvijā izteikti mainīgo vides, sanitāro, higiēnas, dzīvnieku labturības, darba aizsardzības prasību ieviešanai ražošanā. Zemnieki kooperējas ļoti lēni, bet tas varētu sekmēt viņu konkurētspēju iekšējā un ārējā tirgū. Būtiski, ka pēc iestāšanās ES mūsu zemniekiem paredzētais tiešo maksājumu līmenis ir daudz zemāks par ES dalībvalstīs maksāto, noteiktas arī ļoti zemas ražošanas kvotas.
Uz jautājumu, vai pieredzējušais zemnieks ir eirooptimists, M.Jansons atbild pārliecinoši: «Nekad neesmu šaubījies par ES nepieciešamību, bet mums vajadzīga stingra nostāja, jāzina, kādi būs noteikumi, kad to līgumu slēgsim. Jebkura «laulība» uzliek saistības, būs jāpiekrīt kompromisa variantiem. Manuprāt, latviešiem lepnuma pietiek. Kas sagaida nākotnē? Zemnieks pēc savas būtības ir uzņēmējs, nevis vienkārši mežmalā uzceltās būdiņas iemītnieks. Un kas šo uzņēmējdarbību būs izpratis, strādās ar zemi, lopiem, tas varēs veiksmīgi ražot un attīstīties. Bet arī par pārējiem nevajag vīpsnāt, varbūt viņiem tas miljons bankā nemaz nav vajadzīgs.»
LZF kongress nolēma prasīt valdībai pilnveidot lauksaimnieciskās ražošanas kreditēšanas sistēmu, panākt jaunu kredītlīniju atvēršanu ar zemākiem kredītprocentiem lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei, kā arī nodrošināt Lauksaimniecības likuma izpildi un izanalizēt, kāpēc netiek pildīts 1999. gadā pieņemtais pasākumu plāns iekšējā tirgus aizsardzībai. Savukārt Zemkopības ministrijai lauksaimnieki prasa aprēķināt un norādīt finansiālā seguma avotus, izstrādājot lauksaimniecības politikas pamatnostādnes laikam no 2003. līdz 2007. gadam. LZF gan valdībai, gan ministrijai lūgs panākt ražošanas kvotu palielinājumu.
