Zemnieki savu artavu – 50 santīmu par apsaimniekoto hektāru – taisnīgāku platībmaksājumu panākšanai dod sakostiem zobiem.
Lai vēlāk negaustos, ka lēmums par platībmaksājumu lielumu Latvijas zemniekiem pieņemts bez viņu ziņas un cīniņa, lauksaimnieki nolēmuši apvienot spēkus un veidot fondu, kurā iemaksās 50 santīmu par katru apsaimniekoto hektāru. Par savākto naudu domāts pastiprināt lobiju jeb ietekmi uz politiķiem, lai panāktu taisnīgākus maksājumus. Zemnieki vērtē, ka kārtējo reizi slīcēja glābšana ir paša slīcēja rokās, taču piekrīt iesaistīties, jo «nekas cits jau neatliek».Nākamgad valsts vairs nepiemaksāsPašlaik Latvijas zemnieki par hektāru zemes no ES saņem 51 latu un 31 latu kā valsts papildu maksājumu. Tas ir mazākais atbalsts Eiropā, kur vidējie platību maksājumi ir 186 lati par hektāru. Nākamajā gadā kopējais atbalsts plānots 82,6 latu apmērā, tomēr nākotne mūsu lauksaimniekiem nesolās būt rožaināka. Domāts, ka no 2013. gada, kad jāstājas spēkā jaunajai kopējai lauksaimniecības politikai (KLP), valsts vairs neko nepiemaksā. Tādējādi 2013. gadā mūsu zemniekiem tiktu vien 66 lati par hektāru, bet vidējais maksājums Eiropā būs 188 lati. Eiropas Komisija sola, ka pārejas periodā līdz 2017. gadam, ja valstij tiek mazāk par 90 procentiem no ES vidējās maksājumu summas, tā piemaksā starpību starp to un Latvijas vidējo atbalstu. Tādējādi tikai 2017. gadā Latvijas zemnieki par hektāru saņemtu 144 eiro jeb aptuveni 100 latu. Solītais atbalsts var pat samazināties Nupat visu Baltijas valstu lauksaimnieki vienojušies kopīgai cīņai, lai panāktu taisnīgāku maksājumu sadali nākamajā plānošanas periodā no 2013. līdz 2020. gadam. «Citi uzskata, ka esam nogulējuši un nekas nav jādara, ka neko nevar panākt un tādi bārenīši paliksim. Taču mūsu zemnieki nolēma – ir jācīnās,» «Ziņām» saka biedrības «Zemnieku saeima» priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja. Šodienas lēmumi noteiks Latvijas zemnieku dzīvi nākamo deviņu gadu garumā, un zemnieki uzskata – ja tagad neko nedarīs, nezinās, kā būtu bijis, ja rīkotos. Lielākās bažas lauksaimniekiem sagādā tas, ka 144 eiro atbalsts no 2017. gada nemaz vēl nav garantēts, jo Eiropas Komisija vēl var lemt pat par mazākiem maksājumiem. Lai iesaistītos cīņā pastiprināti, lauksaimnieku kooperatīvi vienojušies, ka ikviens zemnieks par katru savu zemes hektāru šķirsies no 50 santīmiem, lai sāktu masīvu lobiju jeb politiķu ietekmi, lai tie pieņemtu Latvijai labvēlīgākus nosacījumus. Kooperatīvi apkopojuši spēkus, jo tie vieno ap 6000 zemnieku, bet «Zemnieku saeimai» ar 900 biedriem spēks par mazu. M.Dzelzkalēja teic, ka par savākto naudu (līdz diviem simtiem tūkstošu latu) domāts rīkot ne tikai iespaidīgas protesta kampaņas, bet arī algot kādu konsultantu, kas labi pazīst Briseles vidi un varētu ieteikt, kā efektīvāk organizēt lobiju. «Mums ir jācīnās, lai politiķi mūs nenotirgo pēdējā lēmuma pieņemšanas naktī,» saka M.Dzelzkalēja. Pēc viņas teiktā, laika vēl pietiekami, jo, lai gan šogad decembrī Eiropas Padomei jau jāpieņem gala lēmums, jau tiek runāts par vēlākiem termiņiem – 2013. gada vidu. Zemnieki grib redzēt politiķu darba augļusViens no pirmajiem kooperatīviem, kas atsaucies uz aicinājumu vākt naudu lobija cīņai, ir Elejā strādājošais «Latraps». Tā valdes loceklis Sesavas zemnieks Uldis Vangalis teic, ka zemnieku domas nav viennozīmīgas. Kooperatīvs gan vienprātīgi nolēmis, ka šīs aktivitātes nepieciešamas, bet tas drīzāk bijis tāpēc, ka zemnieki sapratuši – jācīnās pašiem. U.Vangalis ir pārliecināts, ka panākt taisnīgus maksājumus Latvijas zemniekiem būtu tiešs to deputātu pienākums, kas no mūsu valsts ievēlēti Eiropas Parlamentā (EP). «Mēs viņus ievēlam, lai strādātu mūsu labā,» stingri saka zemnieks. Viņš vērtē – neviens arī neatskaitās par padarīto. «Viņi vaid, ka nespēj neko panākt, bet tad taču ir iespēja atkāpties!» uzsver lauku uzņēmējs. Kalniete: «Īstā cīņa tagad tikai sākas»Paredzams, ka EP Lauksaimniecības komitejā darbs ar reformu risināsies līdz 2012. gada pašām beigām un 2013. gadā notiks sarunas ar Padomi un Komisiju. «Mums vēl priekšā vismaz vesels gads, lai skaidrotu Latvijas viedokli kā ES institūcijās, tā dalībvalstīs,» «Ziņām» uzsver EP deputāte Sandra Kalniete. Šī skaidrošanas jeb lobēšanas kampaņa prasīs arī finanšu līdzekļus, tāpēc deputāte vērtē – zemnieku organizācijas rīkojas pareizi, radot fondu cīņai par taisnīgāku KLP reformu.Reformas projekts pašlaik atrodas EP, vēl nekas nav izlemts un ir visas iespējas panākt Latvijai un Baltijas valstīm labvēlīgāku risinājumu, saka S.Kalniete. Viņa kopš pagājušā gada rudens regulāri kopā ar Baltijas valstu lauksaimniekiem tiekas ar EP Lauksaimniecības komitejas kolēģiem. Arī tās esot lobija aktivitātes, un pašlaik visi vadošie Lauksaimniecības komitejas deputāti ir tikušies ar Baltijas valstu lauksaimniekiem un ir labi informēti par mūsu situāciju un nostāju. Arī ES lauksaimniecības komisāra Dačana Čološa izteikumi, ka «Baltijas valstis ar saviem maksājumiem viņam jau rādās sapņos», esot piemērs tam, ka Latvijas vēlmes nav palikušas nepamanītas.
