Lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas «Zemnieku saeima» pārstāvji marta pirmajā nedēļā Briselē tikās ar Eiropas Komisijas Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta vadītāju Dirku Athenu un viņa kolēģiem..
Lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas “Zemnieku saeima” pārstāvji marta pirmajā nedēļā Briselē tikās ar Eiropas Komisijas Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta vadītāju Dirku Athenu un viņa kolēģiem, lai klātienē noskaidrotu EK pozīciju attiecībā uz Latvijas lauksaimniecību un lauku attīstību, kā arī kliedētu neziņu, kas dažas nedēļas pirms pievienošanās ES koptirgum satrauc mūsu valsts lauksaimniekus.
Svarīgākais jautājums, ko lauksaimnieki apsprieda ar EK ierēdņiem, bija Vienotā platību maksājuma (VPM) ieviešana Latvijā. Par šo jautājumu pie mums diskusijas norisinās jau mēnešiem ilgi. Lielākā problēma ir teritorijas noteikšana, uz kuru šis maksājums attiecas. Maksājums tika aprēķināts, pamatojoties uz to, ka Latvijas lauksaimnieki pēdējos gados ražojuši apmēram viena miljona hektāru platībā. Kopējo maksājumu aploksni veido maksājumi par graudaugu platību (443 580 ha), kartupeļu cieti, zālāju sēklu, dažādas lopu kaušanas prēmijas, speciālās liellopu un aitu prēmijas. Zemnieku saeima aktīvi iesaistījās pirmsiestāšanās sarunās un kopā ar to vadītājiem meklēja piemērotus pierādījumus, lai pamatotu ražošanas apjomus. Ne visus rādītājus Latvija varēja pamatot ar statistikas datiem.
Tagad, kad Latvija nevar ieviest sarežģīto ES tiešo maksājumu administrēšanas shēmu, bet izmanto vienkāršotu sistēmu VPM, jau mēnešiem ilgi ievilkušās diskusijas ar EK par platību, uz kuru attieksies šis maksājums. Pēc statistikas datiem, mums ir vairāk nekā divi miljoni hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Tiesa, VPM gan pienākas par zemi, kas bija labā lauksaimniecības stāvoklī pagājušā gada vasarā. EK uzskata, ka, izvērtējot mūsu statistikas datus, VPM jāpiemēro 1,5 miljoniem hektāru. Lauksaimnieki šim viedoklim nepiekrīt, jo, kā gan labā lauksaimniecības stāvoklī var būt zeme, uz kuras nekāda lauksaimnieciskā darbība nenotiek. Ja Latvija piekāpsies EK, tad par katru hektāru varēs saņemt 20 eiro. Tādējādi Latvijas lauksaimnieki par hektāru saņems par 10 eiro mazāk, nekā bija panākts iestāšanās sarunās.
EK pārstāvji ļoti labi izprata Latvijas zemnieku pārstāvju neapmierinātību un to, ka šāda kārtība pasliktinās Latvijas lauksaimnieku situāciju. Tika panākta vienošanās, ka gan ES ierēdņi, gan mūsu valsts Zemkopības ministrijas speciālisti vēlreiz pārskatīs iespējas samazināt attaisnoto platību.
Otrs svarīgākais jautājums bija – cik lielu Latvijas teritoriju EK akceptēs kā lauksaimniecībai mazāk labvēlīgu. Uz šo jautājumu EK atbildēja, ka 76 procenti Latvijas teritorijas atbilst MLA, un tas ir praktiski pierādīts. Komisija gan vēl tiepjas, jo šis pasākums būs tikai līdz 2006. gadam. Iespējams, ka uz nākamo periodu (2007. – 2013. g.) lauku attīstībai tas vairs netiks piedāvāts. Komisijas eksperti uzskata, ka nebūtu korekti iedot, bet pēc trim gadiem maksājumu “nogriezt”. Pret šo argumentu Latvijas zemnieku delegācija iebilda, norādot, ka Latvijas lauksaimnieki labi apzinās, ka šis maksājums būs tikai līdz 2006. gadam, taču ir pieraduši pie biežas lauksaimniecības politikas maiņas. Pāris gadu šis maksājums lieti noderētu, jo lauksaimnieki to ieguldītu savas saimniecības attīstībā. Šis jautājums varētu tikt atrisināts par labu mūsu lauksaimniekiem.
Tika pārrunāts arī tikko ieviestais maksājums par enerģijas kultūrām, proti, ES ievieš 45 EUR/ha maksājumu par tādām lauksaimniecības kultūrām, kuras izmanto enerģijas iegūšanai (piemēram, rapsi biodīzeļa ražošanai). Zemnieku saeimas pārstāvji pauduši neapmierinātību, kāpēc jaunajām dalībvalstīm tas netiks piemērots pilnā apmērā, bet līdzīgi kā VPM tikai 25 procentu apmērā. Tas ierēdņus nepatīkami samulsināja, taču konkrētu atbildi viņi tā arī nesniedza. Diemžēl EK nepiedāvāja risinājumu Vidzemes zemniekus interesējošam jautājumam par rudzu intervenci. ES no graudu intervences “izņem” rudzus, un tur diemžēl nekas neesot maināms. EK ierēdņi gan mūsu sūtņus mierinājuši – jau tuvākajā nākotnē labu pārtikas rudzu cena noteikti paaugstināšoties. Jau šogad ES valstīs graudu pārstrādātāji slēdz līgumus ar rudzu audzētājiem. Ņemot vērā, ka rudzus nevarēs nopirkt no intervences krājumiem, pārstrādātājiem būs jānodrošinās ar izejvielām. Viņiem vienmēr būs izdevīgāk pirkt savā valstī izaudzētus graudus, jo transportēšana paaugstina izmaksas. Ja Latvijas rudzu audzētāji piedāvās vairāk nekā varam paši patērēt, tad būs iespējams pieteikties uz eksporta subsīdijām.
Tikšanās noslēgumā Latvijas lauksaimnieki uzaicināja EK pārstāvjus jūnijā ciemos. Šis priekšlikums guva nedalītu atsaucību.
