Šonedēļ daļa Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātu, kuru rokās nodoti lēmējvaras «atsviestie» likuma grozījumi, apmeklēja vairākus lauksaimnieku uzņēmumus. Viņi ciemojās SIA «Latvijas piens», augkopības saimniecībā «Vilciņi», piena lopkopības saimniecībā «Mežacīruļi» un citās zemnieku sētās. «Saeimā līdz šim nav bijis pietiekamas sapratnes par to, kas ir kooperatīvi un kā tie darbojas,» iemeslu, kāpēc zemnieki aicinājuši tautas kalpus ciemos, «Ziņām» skaidro biedrības «Zemnieku saeima» priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja. Negrib ļaut kooperēties mežiniekiemPamatā deputāti neatbalstīja priekšlikumu paredzēt kooperatīvās sabiedrības padomei tiesības ievēlēt un atsaukt valdi. Tāpat bija jūtama pretestība pret kooperācijas attīstību mežsaimniecības nozarē. Lauksaimnieku un mežsaimnieku organizācijas uzskata, ka Saeimas sēdē deputāti parādīja, ka diskusijas un argumenti, ko Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē pauda lauksaimnieku un mežsaimnieku kooperatīvu pārstāvji, nav sadzirdēti. Piemēram, priekšlikums paplašināt padomes tiesības ir aktuāls, jo kooperatīvā, kurā dalībnieku skaits sasniedz vairākus simtus, padome daudz labāk nekā ierindas biedri spēj novērtēt, vai esošā valde strādā pietiekami efektīvi, jo tie sanāk kopā varbūt tikai vienu reizi gadā. Kooperācijas attīstība meža nozarē ir sākuma stadijā, un mežkopji uzskata – nepieciešams politisks atbalsts, lai kooperācijas kustība veiksmīgi turpinātos. M.Dzelzkalēja kā piemēru min pašas saimniecību, kas līdz ar lauksaimniecības zemi apstrādā arī astoņus hektārus meža. «Latvijā ir vairāk par simt tūkstošiem mežu īpašnieku, kam kooperācija palīdzētu efektīvāk izmantot savus mežu resursus. Tagad pie mazajiem atbrauc, kaut ko izcērt, bet peļņu paņem starpnieki. Lielākās partijās varētu šķirot mežus, kokmateriālus izmantot atkarībā no kvalitātes, resursus likt lietā ekonomiskāk,» saka biedrības «Zemnieku saeima» vadības pārstāve.Kooperatīvi nespēj «nolīst» pelēkajā tirgū Pēc Saeimas sēdes zemnieku un mežu nozarē strādājošie secina, ka atsevišķiem Saeimas deputātiem trūkst izpratnes par meža nozares lomu Latvijas tautsaimniecībā un meža īpašnieku kooperatīvu darbības potenciālo pozitīvo devumu nozares attīstībā. Par to liecinot izteikums «mežrūpniecība, mežsaimniecība, kas ir viens no lielākajiem tautsaimniecības sektoriem, faktiski nodokļus maksā ārkārtīgi nelielā apmērā». Latvijā pirmā un pagaidām vienīgā mežu kooperatīva «Mežsaimnieks» pārstāvis Grigorijs Rozentāls skaidro, ka tieši kooperatīvi ir būtisks instruments pelēkā tirgus īpatsvara mazināšanai koksnes un mežsaimniecisko pakalpojumu tirgū, jo atšķirībā no privātpersonām tie nevar strādāt pelēkajā tirgū. Savukārt Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss norāda, ka 2011. gadā valsts budžetā koka produktu ražotāju iemaksas veidoja 22 procentus no apstrādes rūpniecībā iegūtajiem darba algas nodokļiem un 39 procentus no iekasētā peļņas nodokļa.Dienu pavadījuši kopā ar zemniekiem, deputāti piekrita nākamajai vizītei pie mežsaimniekiem kopā ar nozares ministri, atklāj M.Dzelzkalēja. Pēc tam rudens pusē Saeima sola konstruktīvāk lemt par nozares likuma grozījumiem.Deklarācijā solījuši atbalstītLauksaimnieku organizācijas atgādina, ka valdības deklarācija paredz atbalstīt uzņēmumu kooperāciju lauksaimniecības, meža un zivsaimniecības nozarē, un arī atsevišķu partiju programmās kā viens no galvenajiem mērķiem ir minēta kooperācijas veicināšana. «Nav zināms, vai Saeimas deputāti negrib saprast vai nav spējīgi saprast, ka kooperācijas attīstība nozarēs ne tikai stiprina pašas nozares konkurētspēju, bet tieši un konkrēti ietekmē valsts budžetu nodokļu nomaksas veidā,» «Ziņām» saka Juris Lazdiņš, biedrības «Zemnieku saeima» priekšsēdētājs.
