Vakar rajona padomes nama zālē bija sanākuši dažādi lauksaimnieki.
Vakar rajona padomes nama zālē bija sanākuši dažādi lauksaimnieki – zemnieki, paju sabiedrību biedri, departamenta speciālisti, zemnieku konsultanti, organizatori, arodbiedrības aktīvisti un vēl citādi ar laukiem saistīti ļaudis, lai spriestu par lauksaimniekošanas stratēģiju, zemnieku pašpārvaldi un paklausītos, ko saka šajā jomā zinošs vīrs – lauksaimniecības zinātņu doktors Arnis Kalniņš.
Doktors uzsvēra vienu, proti, katrai lietai ir vajadzīga motivācija. Vai zemnieku pašpārvaldes organizēšanai tāda ir? Pats viņš arī atbildēja – ir. Jo līdz šim vēl laukos nav radīts formējums, kas caurskatītu topošus likumdošanas aktus un Saeimā un valdībā prasītu to labojumus. Nav arī formējuma, kas visu produkcijas realizētāju vārdā stiprinātu saites ar pārstrādātājiem. Nav vietas, kurā zemnieks varētu atrast ekonomisku pamatojumu šādai vai tādai nodarbei. Piemēram, cik ienesīga viņam viņa pagastā un viņa zemē būtu dzērveņu audzēšana vai vēl kas cits.
Zemnieki piekrita, taču tūliņ arī sāka raizēties, kas tad to organizēšanos sāks, ja pēc Arņa Kalniņa sacītā tā pašpārvalde jāorganizē, sākot no pagasta vīriem un sievām. «Vai tad Lauksaimniecības universitātes zinātnieki te nevar ko darīt? Priekš kam tad mēs tos nodokļus maksājam?» tā tūliņ prasīja kāds no Svētes pagasta graudaudzētājiem. Savukārt Cenu pagasta zemnieku runasvīrs, izstāstījis, kādu produkciju viņi audzē un var audzēt, bija ar mieru pievienoties rajona zemnieku apvienībai, ja tie tur kādas labas aktivitātes iesāks…
Tā arī liels laiks pagāja, lai zemniekiem iestāstītu un dažam arī ne, ka jebkura zemniekiem vajadzīga pasākuma, formējuma vai kā cita veidošanai ierosmei ir jānāk no pagasta – no zemnieka paša. Viņš un tikai viņš pats zina, kas ir vajadzīgs un kas ne. Jebkurš no malas nācis ieteikums būs svešs un augļus nenesīs. Vajadzībai ir jārodas savās mājās, un tikai tad var rast risinājuma ceļus, pašiem tos arī «bruģējot». Labais un iniciatīvais onkulis nāks ar savu izpratni par zemnieka vajadzību un zirga vietā var uz pagastu atvest krokodilu.
Prātīgus vārdus teica Jaunsvirlaukas zemnieks Vaclavs Šuķis: «Ja mēs, 101 procents zemnieku, stāvēsim pie monopolista dzirnavnieka vārtiem, tikai tad tie atvērsies un mēs tiksim respektēti. Laukos mīt 33 procenti iedzīvotāju. Saka, tā zemniekošana latviešiem esot dzīvesveids. Ja tā, kas tad man par to maksās? Par to dzīvesveidu. Ja dzīvošana laukos ir bizness, tad tam pietiek ar trim procentiem ražotāju. Kur paliks tie 30 procenti? Hitlers un Staļins ātri tiktu galā. Kā būs ar mūsējiem līderiem?»
Lauksaimnieki sprieda arī par citām svarīgām lietām, itin bieži pieminot zināšanu un izglītības lielo lomu. Cerīgi.
