9. jūnijā ap simts zemnieku pulcējās Zaļeniekos, lai apskatītu Zigmāra Briģa, Jura Cīruļa un Vladislava Burmistra saimniecības un šogad pirmo reizi gūtu zinības Lauku dienās.
9. jūnijā ap simts zemnieku pulcējās Zaļeniekos, lai apskatītu Zigmāra Briģa, Jura Cīruļa un Vladislava Burmistra saimniecības un šogad pirmo reizi gūtu zinības Lauku dienās. Pasākumu organizēja Lauksaimniecības konsultāciju biroja speciālisti. Tajā piedalījās firmu «AgrEvo», «KWS», «Balti Agroķimikālijas», «BASF», «Kemira Agro», «Lattraktors» un citu pārstāvji.
Semināru atklāja un Zaļenieku centrā sabraukušos zemniekus uzrunāja firmas «AgrEvo» pārstāvis Dāgs Rostoks, uzsvērdams, ka Lauku dienu rīkošana Zaļenieku pagastā jau kļuvusi par labu tradīciju. Firma bija parūpējusies arī par informatīvu materiālu sagatavošanu un izdalīšanu mācību dalībniekiem.
Tālāk zemnieki devās uz Zigmāra Briģa saimniecības «Medulāji» pavisam parastu cukurbiešu lauku, lai iepazītos ar herbicīda betanāls progress OF lietošanu. Speciālisti kopā ar zemniekiem pārrunāja, ko darīt, ja stipri iekavēts pirmais miglojums un nezāles aug straujāk nekā bietes. Visi secināja, ka cukurbietes nevar iesēt par agru un vinnētāji ir tie, kuri paspējuši to darbiņu padarīt līdz 25. aprīlim. Agri sētos laukos gan papildus vajadzīgs vēl trešais miglojums.
‘Kontrasta’ šķirnes ziemas kvieši jau sākuši ziedēt, bet lauka malā zemnieki tika iepazīstināti ar grodilu – efektīvu līdzekli cīņai pret ķeraiņu madaru visās tās attīstības stadijās. Tā kā iestājies augu slimībām labvēlīgs laiks, zemes kopējiem jāsāk domāt arī par fungicīdu lietošanu. Izklāstot ārvalstu pieredzi, «AgrEvo» speciālisti pieminēja, ka tur nereti ar fungicīdiem miglo arī ziedošus laukus.
Mācīties sabraukušie zemes kopēji izzināja arī jaunā, vēl nereģistrētā preparāta sekatora iedarbību uz īsmūža divdīgļlapju nezālēm un tā stiprajām un vājajām pusēm. Viņiem tika arī atgādināts, ka, gaisa temperatūrai pārsniedzot plus 25 grādus, nedrīkst miglot nevienu preparātu. Šādā temperatūrā augus var apdedzināt pat ar tīru ūdeni.
Izmēģinājumi ar sekatoru un grodilu tika demonstrēti arī Jura Cīruļa zemnieku saimniecības «Mežacīruļi» vasaras kviešu ‘Nandu’ un Vladislava Burmistra zemnieku saimniecības «Vilciņi» vasaras kviešu ‘Munk’ laukos. Firmas «KWS» pārstāvis īsi raksturoja arī abas vasarāju šķirnes. Izmēģinājumi ar ‘Nandu’ Latvijā rit jau ceturto gadu, bet audzēt ieteicamo šķirņu sarakstā tā tiks iekļauta tikai šogad. Pēc veģetācijas perioda garuma un augšanas intensitātes tā ir līdzīga šķirnei ‘Dragon’.
‘Munk’ mūsu valstī jau audzē četrus gadus, tās iekūlums sasniedz septiņas tonnas graudu no hektāra, turklāt graudi ir ar augstu lipekļa saturu (līdz 25 procentiem) un kvalitāti. Pagaidām gan šo abu vasarāju labības šķirņu sēklas dabūt ir diezgan grūti.
Tā kā vasarājos nezāļu ir mazāk nekā ziemājos, tajos lieto arī mazāku sekatora devu un kā līpvielu izmanto citovetu. Sekators iedarbojas lēnāk nekā grodils, toties ir lētāks, un uz kulšanas laiku zemnieks var būt drošs, ka lauki būs tīri no nezālēm.
Kad Vilciņos kvieši savārpos, tiks izmēģināts arī pavisam jaunais pastiprinātas iedarbības fungicīds flamenko.
Savukārt Mežacīruļu saimnieks kolēģus iepazīstināja ar zirņu ‘Baronese’ un lauka pupu ‘Lielplatones’ ražošanas izmēģinājumiem. Sēklai audzētās pupas saimnieks nomiglojis ar butoksonu – herbicīdu īsmūža un daudzgadīgo divdīgļlapju nezāļu apkarošanai tauriņziežu sējumos. To ieteicams lietot maisījumā ar citiem herbicīdiem. Ar šo nezāļu apkarošanas līdzekli zemniekus iepazīstināja «Balti Agroķimikālijas» agronoms konsultants Modris Krauklis, bet Juris Cīrulis visus lopkopjus aicināja audzēt lopbarības pupas. Viņš tās liekot arī skābbarībā un apgalvo, ka tas neesot nekas jauns. Saimnieks pupu audzēšanas gudrības smēlies arī Staļina laika lauksaimniecības grāmatās.
Zemnieki ar lielu interesi apskatīja arī Mežacīruļu kūtī jau divus mēnešus darbojošos «Westfalia» slaukšanas zāli, kas gotiņām slaukšanas procesu no stresu pilnas nodarbes pārvērtusi par patīkamu fizioloģisku procesu. Tiesa gan, līdz ar jaunieveduma uzstādīšanu saimniekam vajadzējis visām govīm apzāģēt ragus, lai tās modernajā slaukšanas zālē viena otru «neapskādētu». Tas par 180 grādiem izmainījis lopiņu raksturu – piena devējas kļuvušas pavisam miermīlīgas. Pašlaik saimniecībā ir 83 slaucamas govis. Zālē vienlaicīgi var izslaukt sešas, un to paveic viena slaucēja apmēram divās stundās.
Vilciņu saimnieks Vladislavs Burmistrs kolēģiem izrādīja arī savu tehnikas parku – demonstrēja jauno «Scmotzer» miglotāju, sējmašīnu un «Belarus» traktoru ar dubultajiem riteņiem.
Noslēgumā Jelgavas Cukurfabrikas galvenais agronoms Aivars Kamols zemniekiem rādīja polivinilhlorīda cukurbiešu sedzamo materiālu, kas ražots Skotijā un kuru var izmantot četrus gadus. Turklāt tas iztur līdz piecu grādu salu.
«Lattraktors» darbībā demonstrēja jauno rugaines apstrādes agregātu un iepazīstināja arī ar citiem «John Deere» jaunumiem.
Zemniekiem zināšanai
Butoksonu lieto īsmūža daudzgadīgo divdīgļlapju nezāļu apkarošanai tauriņziežu sējumos, kad tiem izaugušas trīs līdz sešas lapiņas. To var jaukt ar citiem herbicīdiem. Deva – 3 līdz 4 litri uz hektāru. Visātrāk iznīkst tīruma mētra, balanda, usne, pērkone, ganu plikstiņš u.c.
