Solot stabilitāti piena nozarē un pārticību vairāk nekā 600 zemniekiem, kas apvienojušies trīs kooperatīvos, vakar to izveidotais uzņēmums «Latvijas piens» Langervaldes ielā iemūrēja pamatakmeni jaunajai piena pārstrādes rūpnīcai, kas būs pirmais pilnībā pašu zemniekiem piederošais kombināts. Šo projektu asi kritizē esošie piena pārstrādātāji, pārmetot konkurences kropļošanu un negodprātīgu valsts attieksmi.
Topošais piena kombināts, kura būvniecība izmaksās 10,5 miljonus latu, ir nacionālas nozīmes projekts, kura īstenošana atbalstīta no ES struktūrfondu finansējuma piena nozares restrukturizācijai, informē uzņēmuma pārstāve Iveta Tomsone. «Valdība savu galvojumu zemniekiem pašu rūpnīcas celšanai apsolīja jau 2009. gadā lopkopju nemieru laikā, par to savā pēdējā sēdē nobalsoja Godmaņa valdība,» saka «Latvijas piena» šefs Uldis Krievārs. Viņa vadītajam kooperatīvam «Trikāta KS» pieder puse no «Latvijas piena» akcijām, otru pusi dala kooperatīvi «Dzēse» un «Piena partneri KS». «Ja mums tāda rūpnīca būtu bijusi jau 2009. gadā, kad kombināti zemniekiem maksāja tikai 11 santīmu par litru piena, mēs toreiz būtu maksājuši 15 – 16 santīmu,» apgalvo U.Krievārs. Stabilitāti un prognozējamu iepirkuma cenu viņš dēvē par galveno zemnieku ieguvumu no jaunā kombināta, kas radīs arī 50 darba vietas. «Ražotnei ir jāstrādā tā, lai viss Latvijā zemnieku saražotais piens tiktu pārstrādāts tepat, radot tam lielāku pievienoto vērtību, un to neizvestu pārstrādei ārpus Latvijas,» pasākumā vakar teica zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS). Piensaimniecību par nozari, kurā redzams liels potenciāls, sauc arī premjers Valdis Dombrovskis («Vienotība»). Viņš domā, ka jaunā rūpnīca būs solis pretī pagājušā gadsimta 30. gadu potenciālam, kad Latvijā bez moderno tehnoloģiju palīdzības ražoja 1,7 miljonus tonnu piena. Statistikas dati rāda, ka patlaban mūsu ganāmpulkos izslauc vien 0,7 miljonus tonnu. Jaunajā rūpnīcā ik dienu pārstrādās 250 tonnu piena. Uzņēmumā ražos saldo krējumu un vājpiena koncentrātu, Krievijas un Holandes tipa sierus, kā arī puscieto un cietos sierus. Daļa saražotā nonāks Latvijas tirgū, bet ap 80 procentu plānots eksportēt, skaidro U.Krievārs. Tā kā Latvijas zemnieki saražo uz pusi vairāk piena, nekā mūsu valstī tiek patērēts, eksports esot pašsaprotams. Pircējiem gan neesot jāsadomājas, ka Jelgavā saražotais būs lētāks par konkurentu piedāvājumu, tomēr viņiem būšot izvēle. U.Krievārs teic, ka pašreizējie piena kombināti strādā novecojušās ēkās, to jauda ir nepilna, ražošana neefektīva, tādēļ izmaksas – augstas. Turklāt daļa kombinātu pieder ārzemju uzņēmējiem. Viņš saka – līgumi kooperatīvu vidū noslēgti tā, lai uzņēmums «Latvijas piens» nekad nevarētu nonākt ārzemnieku rokās. Viss kooperatīvos izslauktais piens tikšot pārstrādāts Jelgavā, bet patlaban lielu daļu izved uz Lietuvu, jo tur piedāvā augstāku cenu. Kropļo konkurenciJānis Šolks, Piensaimnieku centrālās savienības priekšsēdētājs Mēs esam pret to, ka valstī šādi izmanto ES naudu. Jau pagājušā gada beigās valdība veica visu, lai uz šo naudu – 2,9 miljoniem latu – varētu pretendēt tikai «Latvijas piens». Uzskatām, ka speciāli šim uzņēmumam tika uzrakstīti Ministru kabineta noteikumi. Tas bija politisks lēmums, kam diemžēl nav nekā kopīga ar piensaimniecības attīstību. Turklāt tas ir nebijis gadījums, kad tikko izveidotam un nezināmam uzņēmumam valsts galvo tik ievērojamu – 6,6 miljonu – kredītu. Ja to neatmaksās, tas būs slogs valsts budžetam. Mums bija priekšlikums tos piecus miljonus eiro ES atbalsta naudas piešķirt esošajiem kombinātiem pēc pārstrādātā piena litru skaita. Tādējādi tie, kas vairāk samaksājuši nodokļos, vairāk arī dabūtu un varētu modernizēties. Tagad būs izveidota nevienam nevajadzīga rūpnīca, kas kropļos konkurenci, jo tikusi pie atbalsta.
