Pērnais gads bija bagāts ar āboliem un solīja labu peļņu ābeļdārzu īpašniekiem.
Pērnais gads bija bagāts ar āboliem un solīja labu peļņu ābeļdārzu īpašniekiem. Tālredzīgākie zemnieki devās uz Bauskas rajona Īslīces pagastu, kur «Imantās» mīt SIA «Internacionālie vīni» kantoris, un slēdza līgumus par ābolu piegādi. Zemnieki solīja piegādāt zināmu daudzumu kvalitatīvu ābolu, pārstrādātāji – samaksāt par saņemto preci ne vēlāk kā 30 dienas pēc kravas saņemšanas.
Vasaras nogalē un rudenī piekrauto automašīnu rindas pie ābolu pieņēmējiem bija starptautiskas (arī no Lietuvas un Igaunijas) un kilometros mērāmas, un, piemēram, zemnieku saimniecības «Ābeļziedi» āboli uz pieņemšanu nogaidījuši piecas diennaktis. Taču saimniece saka, lai nu tā arī būtu bijis sastrēgumi īsajā ražas laikā mēdz būt arī ar graudiem un kartupeļiem. Taču samaksāts par piegādāto preci nav!
Iesākuma gan bija labi aizvedu un nodevu ābolus, saņēmu pavadzīmi un tūliņ pie kases lodziņa gāju pēc naudas, stāsta Sesavas pagasta zemniece Ināra Mālkalne. Bet tas drīz beidzās pēc 25. septembra neesmu ne santīmu saņēmusi.
Un tādu ābolu pārstrādes uzņēmuma piespiedu «kreditētāju» rajonā esot daudz. Savu naudiņu atdabūt viņi mēģinājuši atbilstoši savam raksturam un uzņēmībai ar pieklājīgu zvanīšanu un lūgšanu, ar Bauskas rajona avīzes talkā aicināšanu, ar bungāšanos pie slēgtām pircēja durvīm. Diemžēl bez rezultātiem. Durvis nav vērtas vaļā nevienam, neviens nav saņēmis arī kaut cik saprotamu skaidrojumu, kāpēc tās naudas nav un kad būs. Klīst vienīgi baumas par Bauskā ražotā ābolu ekstrakta dārdzību, ko izkonkurējis lētākais poļu ekstrakts, par kādu vācu firmu, kas baušķeniekus piekrāpusi. Taču tas viss tikai tādā «it kā» līmenī.
Nupat ābolu pārdevējus (vai dāvinātājus?) sasniegusi ziņa par it kā strādnieku masveida atlaišanām SIA «Internacionālie vīni», par it kā nodokļu parādiem un visai apšaubāmu iespēju jelkādreiz ar labu savu naudu atdabūt. Tāpēc vakar mūsu rajona ābolu audzētāji nolēma iesūdzēt ābolu pārstrādes uzņēmumu tiesā un lūdza rajona lauksaimniecības departamentu pārstāvēt zemnieku intereses. Kā sacīja departamenta speciālists Edmunds Pipers, šī nav pirmā reize, kad departaments ņemas atgūt naudu produkcijas piegādātājiem. Savulaik palīdzēts gan cīņās pret labības iepircējiem, gan «Zemgales pienu». Un, kā rādot prakse, līdz tiesai lietas nenonāk, pārstrādātājs atrodot iespēju parādus atdot.
Kā virzīsies tālāk ābolu lieta, protams, var tikai minēt. Ja SIA «Internacionālie vīni» tiks atzīta par maksātnespējīgu vai bankrotējušu, gaidīt uz naudiņu var iznākt ilgi, jo kreditorus likums nav ierindojis pirmajās rindās pēc atlīdzības. Savukārt, ja SIA izdosies noslēgt it kā iecerēto līgumu ar kādu Austrijas uzņēmumu, viss var vērsties uz labu, un ābolu audzētāji, atguvuši nopelnīto, daļu ieguldīs jaunu ābeļdārzu stādīšanā. Zemnieks taču ir optimists.
