Aizvadītajā svētdienā virs «Līčiem» plīvoja valsts karogs, tā darot zināmu, ka atkal uguns sprēgā šo māju kamīnā un pie tā sanākuši rajona aktīvākie zemnieki, Vilni Edvīnu Bresi ieskaitot.
Aizvadītajā svētdienā virs «Līčiem» plīvoja valsts karogs, tā darot zināmu, ka atkal uguns sprēgā šo māju kamīnā un pie tā sanākuši rajona aktīvākie zemnieki, Vilni Edvīnu Bresi ieskaitot.
Modris Jansons, saieta mājastēvs un rajona zemnieku apvienības valdes priekšsēdētājs, stāstīja, ka sarunas atkal vijušās ap to, kas būtu darāms zemnieka soļa ienesīguma palielināšanai (ne atvieglošanai, nē! No grūtībām viņi nebaidās). Ideju, uzskatu, viedokļu kā aizvien nav trūcis, kādubrīd pat visi sadalījušies tādās kā interešu grupās. Modris Jansons uzskata, ka viena no svarīgākajām lietām patlaban ir kartupeļu audzētāju kooperatīvās sabiedrības «Tupenis» aktivizēšana un bāzes sakārtošana. Patlaban kooperatīva biedri katrs vairāk domā par sevi un savu dārzeņu realizāciju, mazāk vai nemaz par to, kas un kā uzturēs agrāk iegādātos pagrabus un teritoriju. Vietas tur ir bez gala, vajag tikai saprātīgu apsaimniekotāju. «Tupeņa» izpilddirektoram Mārim Ūtēnam ir iecere sakņubāzes teritorijā iekārtot lietotas lauksaimniecības tehnikas pārdotavu.
Līdzīgi, kā tas ir ar lietotajām automašīnām, skaidro Māris Ūtēns, ja pašam saimniecībā nevajag, bet manta ir lietojama, ved uz «placi», vienojas par cenu un gaida pircēju. Lietas kārtosim tā, lai labums tiktu tehnikas īpašniekam un kaut ko nopelnītu arī starpnieks «Tupenis». Galu galā bāzes uzturēšana arī maksā naudu gadā 5000 latu.
Skaidrs, ka tā ir laba ideja, jo daudzi zemnieki nezina, kur likt sētmalā stāvošu un neizmantotu agregātu, lūžņos tā kā žēl, kaimiņam par velti atdot arī negribas.
«Tupeņa» izpilddirektors domā arī par citiem pelnīšanas veidiem, piemēram, telpu izīrēšanu, dažādiem starpniekdarījumiem. Taču īsti un precīzi par to jālemj būs «Tupeņa» kopsapulcē.
Modris Jansons savukārt runāja par mašīnu ringu, kas, lai kā pretojas skeptiķi, tomēr ir un būs vajadzīgs.
Lauksaimniecības mašīnas ir tik dārgas un arī specifiskas, ka vienam saimniekam iegādāties visu tehnoloģijas ciklam nepieciešamo vienkārši nav pa spēkam, uzskata Modris Jansons. Un nav taču arī vajadzīgs! Piemēram, sīpolpuķu stādīšanas un novākšanas kombaini pāris dienu gadā ar tiem vienam saimniekam jāstrādā. Vai tad nebūtu racionālāk tādas mašīnas pirkt un izmantot vairākiem tulpju audzētājiem?
Šī lieta patiesi kļūs svarīga, kad latvieši atsāks savu azartisko puķu audzēšanu, jo, kā liecinot prognozes, gan tulpēm, gan citām puķēm noiets varot būt ievērojams. Kaut kur iecerēs vīdot arī tik mums neparasts augs kā smaržojošas gladiolas…
Bet neba puķes vien diktē vajadzību pēc dārgas tehnikas. Labi arkli, labi miglotāji, precīzas sējmašīnas to vajag katram saimniekam, taču ne katram tie ir pa kabatai. Zviedru zemnieki šajā ziņā mašīnu ringa izveidošanā esot ļoti pieredzējuši. Un lai gan arī viņi dažkārt, stāsta, neiztiekot bez dūru vicināšanas, tomēr mašīnu ringi Zviedrijā pastāv un it sekmīgi strādā. Tāpēc mūsu zemnieki pošas uz kaimiņzemi, lai visu, kā saka, aptaustītu savām rokām.
Arī šogad turpināsim savu sabiedrisko darbību, sacīja Modris Jansons, stāstīdams par šāgada nodomiem, brauksim uz citiem rajoniem lūkot, ko tur zemnieki dara, kā apvienojas. Pirmais brauciens acīmredzot būs uz Kurzemi Kuldīgas rajonu. Arī politikas lauciņu nepametīsim. Galu galā vēlēšanas tepat durvjupriekšā, un kad tad, ja ne tagad, no savos krēslos palikt gribošiem deputātiem varēsim izdabūt zemniekiem labu nostāju. Turpinām rajona apvienības lietvedības datorizēšanu, veidojam sadarbību ar firmu «Agrimatco», lai iegādātos dārzeņu un puķu sēklas. Ir jau vēl daudz citu, arī agrāk iesāktu darbu. Bet par tiem visiem parunāsim zemnieku gada ballē, kas notiks 14. februārī turpat Vircavas klubā. Aicinu zemniekus neaizmirst pieteikties!
