Ingus Niedra ir zemnieks no Blankenfeldes, kurš Lietuvas pierobežā savā senču zemē audzē kaņepes, izmantojot tās šķiedras ieguvei, kā arī dažādu produktu ražošanai no vērtīgajām kaņepju sēklām.
«Esmu zemnieks jau astotajā paaudzē. Man ir tas gods apsaimniekot mūsu dzimtas zemi un turpināt savu senču iesākto jau vairāku gadsimtu garumā. Protams, ar nelieliem pārtraukumiem, tādiem kā Padomju Savienības laiks, kad lielākā daļa zemju un īpašumu tika atņemti un nacionalizēti,» stāsta kaņepju audzētājs.
Viņš atklāj, ka dzimis 14. jūnijā, kas ir zīmīgs un sāpīgs datums lielai daļa Latvijas iedzīvotāju, kas paši vai viņu radinieki tika deportēti no Latvijas un aizvesti uz Sibīriju. Ingus vectēvs un viņa māsa laimīgā kārtā no Sibīrijas atgriezās. Vēlāk – deviņdesmitajos gados – izdevies atgūt senču zemi un atsākt saimniekošanu.
Kaņepēm šovasar auksts
Lauksaimnieks kaņepes saimniecībā Blankenfeldē audzē 22 hektāru platībā – daļa tiek izmantota šķiedras, bet daļa sēklu ieguvei, kas ir tādu vērtīgu produktu kā kaņepju eļļa, sviests (staks) un vēl citu avots. Ingus atzīst, ka platības būtu jāpalielina, bet atbilstoši tirgus pieprasījumam, jo kaņepes kā kultūraugs nav ne viegli audzējamas, ne apstrādājamas. Kaņepju audzēšana un raža ir cieši atkarīga no laikapstākļiem. «Izskatās, ka šogad nāksies norakstīt daļu no platībām aukstā maija un jūnija dēļ. Vēsais laiks kavēja kaņepju augšanu un veicināja nezāļu attīstību,» secina Ingus.
Kaņepes saimniecībā audzē, izmantojot bioloģiskās metodes, kas nozīmē, ka netiek izmantoti ne mākslīgie minerālmēsli, ne pesticīdi vai herbicīdi, tāpēc ikdienā jārēķinās ar nopietnu cīniņu ar nezālēm, gana sarežģīti ir arī sagādāt visas augiem nepieciešamās barības vielas. Audzētājs skaidro, ka kaņepes tāpat kā gurķi un tomāti mīl siltumu, bet šī vasara tiem nav īsti atbilstoša. Saimniecībā vēl tiek audzēti zaļmēslojuma kultūraugi – sarkanais āboliņš, austrumu galega un sinepes. Vieni ir izcili slāpekļa, bet citi – sēra un fosfora piesaistītāji no atmosfēras.
Kaņepes Ingus audzē trešo gadu, tomēr uzsver, ka viņa senči jau vairāku gadsimtu garumā bijuši zemnieki un audzējuši gan linus, kaņepes, gan citus kultūraugus – auzas, kviešus, rudzus. «Patstāvīgi kaņepes audzēju trešo gadu. Pirms četriem gadiem nomira vectēvs, kad arī pilnībā pārcēlos uz dzīvi laukos,» audzētājs stāsta, kā sācis saimniekot Blankenfeldē.
Uzturvērtība līdzīga gaļai un zivīm
No kaņepju sēkliņām saimnieks ražo dažādus produktus, tādus kā eļļu, sviestu, pesto, kaņepju šokolādi un cepumus, kaņepju proteīnu u.c., būtiski, ka tajos netiek izmantots sāls un citi konservanti. «Visi produkti ir svaigi un pārsvarā iegādājami tikai tirdziņos un no manis. Cilvēkiem ir interese par kaņepju produktiem, bet veikalos tie nav nopērkami. Es neatbalstu produktu novietošanu veikalu plauktos, bet gan cilvēku ledusskapjos un uz virtuves galdiem,» savu tirdzniecības stratēģiju klāsta Ingus. Viņš visbiežāk savus ražojumus tirgojam atrodams Rīgā, Kalnciema ielas tirdziņā, bet dažkārt zemnieks tos nelielā stendā tirgo arī lielveikalos tuvējās pilsētās – gan Jelgavā, gan Dobelē un Bauskā.
Ingus stāsta, ka kaņepes ir īpašas savas uzturvērtības dēļ, tās ir pielīdzināmas gaļai un zivīm: «Sanāk, ka senie latvieši bijuši ne tikai pagāni, bet arī vegāni. Mūsdienās, kad tik ļoti daudzi satraucas par gaļas un zivju izcelsmi, to, cik strauji lopiņi izaug, izmantojot stereoīdus un citus augšanas stimulatorus, kaņepes ir lieliska alternatīva un viens no retajiem kultūraugiem, kura audzēšanā netiek izmantoti ne pesticīdi, ne herbicīdi.»
Kaņepēs esošās olbaltumvielas pielīdzināmas tām, kas ir liellopu gaļā, – 100 gramu kaņepju sēklu satur apmēram 25 procentus olbaltumvielu. Savukārt minerālvielu ziņā kaņepju sēkliņas ir kā zivis – tajās ir gan polinepiesātinātās omega 3, 6 un 9 taukskābes, kā arī fosfors, dzelzs, selēns, magnijs, mangāns, cinks, varš u.c. Audzētājs mudina cilvēkus lietot uzturā kaņepju sēkliņas un to produktus, lai stiprinātu organisma imunitāti un vielmaiņu, stiprinātu kaulus, sirdsdarbību un attīrītu asinis, jo kaņepes ir arī spēcīgs antioksidants. Kopumā cilvēki, kas iegādājas kaņepju produktus, esot gana zinoši par to labajām īpašībām. Lai gan tautā figurē daudz jociņu par kaņepju lietošanu, pārsvarā cilvēki ļoti labi zina atšķirību. «Joko par šo tēmu, taču saprot, ka kaņepes nav marihuāna, bet gan ir vērtīgs uztura produkts,» teic Ingus.
Katrā gadījumā visas kaņepju sējplatības tiek reģistrētas Lauku atbalsta dienestā, tas savukārt informē Valsts augu aizsardzības dienestu un citas institūcijas, kuras veic pārbaudes un monitoringu, bet ražošanu kontrolē Pārtikas veterinārais dienests.
