Knīšova fermā divi brāļi nodarbojas ar cūkkopību.
Knīšova fermā divi brāļi nodarbojas ar cūkkopību. Jaunie lopkopji pirms dažiem gadiem fermu atpirka no tēva, bet sirmais džentlmenis turpina tur strādāt un dēliem par prieku un brīnumu algu neprasa. Nedēļas nogalē viņiem talkā nāk izpalīgs – skolas puika no kaimiņmājām, kas ar augstspiediena ūdens strūklu izmazgā kūti.
200 Herefordas sivēnmāšu gadā sarūpē 4400 jaunrukšu. klāt nāk arī astoņi tumšspalvaini kuiļi, kas iegādāti par 800 dolāriem katrs. Saimnieku prieks un acuraugs ir sivēni, ko baro sešus mēnešus un pārdod, kad tie apvēlušies līdz 110 kilogramiem. Par lopu pulka veselību fermeri rūpējas paši, veterinārārsts tiek aicināts reizi divos gados.
Katrai sivēnmātei ir sava pase saimniecības datorā, kur pierakstīti visi biogrāfijas dati, laiki un sasniegumi. Datorā ir arī barošanas programma, jo tirgus cena tikai nedaudz pārsniedz gaļas ražošanas pašizmaksu, un tas liek sekot izdevumiem sīkmanīgi. Saimnieks uzsver tādu jēdzienu kā «apjoma ekonomija». Šādos tirgus apstākļos vajag produkcijas daudzumu, lai pelnītu. Dators ir palīgs tirgus pieprasījuma izpētei, ar ko saimnieks ik dienas nodarbojas vismaz pāris stundu, internetā meklējot savai precei pircēju. Ja tas izdevies, darījumu viņš kārto Ontario cūkgaļas ražotāju asociācijas vārdā, sevi nosaucot tikai kā piegādātāju. Tādējādi viņš nostiprina asociācijas prestižu un pazīstamību. Grūtos laikos asociācija ir fermeru balsts un palīgs. 1998. gadā visā Ziemeļamerikā bija ļoti zemas cūkgaļas cenas, bet 1999. gadā tās mazliet uzlabojās un Knīšovas saimnieks jau septembrī pamanījās noslēgt pārdošanas līgumus par visu līdz gada beigām nobaroto cūku daudzumu – drošs paliek drošs. Vietējā tirgus cena ir atkarīga no gaļas cenas svārstībām Čikāgā (tur ir Amerikas gaļas tirgus sirds).
Knīšovu fermā lopbarībai audzē kukurūzu un miežus, bet augsekai– arī kviešus, rapsi un sinepes. Kopējā lauku platība ir 350 hektāru. Tos mēslo ar kūts šķidrmēsliem un pēc augsnes analīzēm tikai nedaudz papildina ar minerālmēsliem. Kūts ir būvēta pirms 50 gadiem, bet labi uzturēta un uzposta. Tai ir režģu grīdas, šķidrmēslu izvācējs un uzkrāšanas rezervuāri, automātiska ventilācijas sistēma, kas kontrolē gaisa temperatūru.
Saimnieki seko līdzi jaunumiem savā nozarē un lauksaimniecībā vispār, jo konkurenti nesnauž, turklāt lauksaimniekus ļoti pārbauda dabas aizsardzības organizācijas. Lai aizstāvētu fermeru intereses provincē, vecais saimnieks aktīvi darbojas Ontario zemnieku federācijā, jo ne viss Kanādas likumos un saimniekošanas noteikumos ir pa prātam saimniekiem.
Modris Jansons, Līču saimnieks
