Zaļenieku pagasta zemnieku saimniecības «Kalmes» saimnieks Eduards Leoho savu darbības virzienu izvēlējies visai specifisku: dažāda veida kalumi, metināšanas darbi, celtniecības un remonta pakalpojumi.
Zaļenieku pagasta zemnieku saimniecības «Kalmes» saimnieks Eduards Leoho savu darbības virzienu izvēlējies visai specifisku: dažāda veida kalumi, metināšanas darbi, celtniecības un remonta pakalpojumi. Dažam varbūt šķiet, kam tas viss laukos vajadzīgs? Tur nav ne cilvēku ar bieziem naudas makiem, ne greznu māju. Taču saimniecība darbojas un vairākās jomās sevi jau ir apliecinājusi.
Eduarda Leoho moto ir «Katrs darīsim savu darbu!». Savējo viņš dara kopš 1995. gada. Viņš neslēpj, ka ir cilvēks ar ašām idejām, vienmēr cenšas kaut ko izzināt, darīt, organizēt, meklēt un rast kontaktus ar cilvēkiem:
– Viens zemnieks audzē graudus, cits – cūkas, vēl cits – cukurbietes. Mans aicinājums ir kalt un noņemties ar metāla darbiem. Domāju, kā nopelnīt naudiņu. Turklāt kalumi jau priecē ne tikai pasūtītājus, bet arī mūs pašus, – saka Eduards Leoho.
Ar aizsākto «Kalmju» īpašnieks domā nodarboties arvien plašāk un nopietnāk, tādēļ meklē saviem ražojumiem tirgu Jelgavā, Rīgā, Dobelē, Bauskā, Jūrmalā. Viņa saimniecība pazīstama kļuvusi tādēļ, ka darbi bijuši apskatāmi ne vienā vien izstādē.
Saimnieks apzinās, ka priekšā stāv milzum daudz problēmu.
– Lai kārtīgi varētu strādāt, vajadzīgas vismaz divas ēzes, kārtīgas darbnīcu telpas, pāris labu kalēju, viņiem labi palīgi – metinātāji. Vajadzīgi arī jauni, nopietni un apzinīgi mācekļi, kas nākotnē varētu papildināt mūsu darbaspēku, – spriež kalējs.
Saimnieks nopietni domā arī par veikala atvēršanu, kurā varētu apskatīt, iegādāties un pasūtīt visdažādākos kaluma darbus. Turpat varētu parunāties un paprasīt padomu pašam kalējam. Plānots arī tirgū ieviest ekonomiskās krāsniņas, kas tautā pazīstamas kā «latviešu jotulas».
Taču visinteresantākais no Eduarda Leoho nākotnes plāniem ir šāds:
– Bijušajā muižas smēdē, kas atrodas pašā lielceļa malā, ar gadiem es gribētu ierīkot kalēju muzeju. Latvijā tāds pavisam neliels ir Alūksnes pusē un vēl Brīvdabas muzejā. Manos plānos ir Zaļeniekos to izveidot īpašu, tā teikt, ar savu «knifiņu…
Eduards apzinās, ka nebūs viegli, jo vajadzēs muzeja izveidē ieinteresētus atbalstītājus un sadarbības partnerus. Cilvēki jau tagad tiek lūgti ielūkoties māju bēniņos vai vecās klētīs – varbūt atrodas kāds interesants kalums, kas būtu muzeja cienīgs un savā ziņā interesants, un darīt to zināmu Eduardam Leoho.
