Pateicoties veiksmīgai darbībai un biznesa stratēģijas plānošanai, kooperatīvs «Latraps» noturējis neatkarību un kļuvis par vienu no Baltijā stabilākajiem lauksaimniecības uzņēmumiem.
Kooperatīva un tā biedru veiksmīgā izaugsme pierāda, ka 21. gadsimtā Latvijas zemnieks ir izglītots, par sevi pārliecināts un veiksmīgs uzņēmējs, kurš var ietekmēt Latvijas ekonomiskos procesus saistībā ar graudu un rapšu tirgu – tā vērtējumu par darbu pēdējos deviņos gados pauž kooperatīva «Latraps» vadība. Pašlaik, kad lauksaimnieki beidz sējas darbus un ļoti gaida nokrišņus, «Latraps» sācis slēgt produkcijas iepirkuma līgumus ar saviem biedriem, tādējādi apliecinot, ka kooperatīvs ir gatavs sagaidīt jauno sezonu. No 12 līdz 497 biedriemKooperatīvā sabiedrība «Latraps» 2000. gadā sāka darbību kā 12 biedru uzņēmums, bet pašlaik ir lielākais graudu un rapšu audzētāju kooperatīvs valstī, apvienojot jau 497 zemniekus. Biedru skaits pakāpeniski turpina augt, un pēdējā gada laikā kooperatīvā īpaši aktīvi stājas lauksaimnieki no Latgales reģiona. Kā uzsver «Latraps» sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Krauze, tas vērtējams kā pozitīvs rādītājs, jo rapšu audzēšana Latgalē līdz šim nav bijusi kā aktīvākais nodarbošanās veids. «Tātad zemnieki patlaban meklē dažādas izaugsmes un attīstības iespējas,» secina kooperatīva vadība. «Latraps» īpaši lepojas, ka tas ir simtprocentīgi zemnieku kontrolēts bizness.Drosmīgs solis pretī patstāvībaiVēlme mainīt pastāvošo kārtību, izveidot uzņēmumu, kura kontrolētāji un noteicēji būtu tikai un vienīgi Latvijas zemnieki, bija «Latraps» dibinātāju lielākais sapnis, kas realizēts 2000. gadā. Par spīti grūtībām un šaubām par kooperatīva spēju izdzīvot starp lieliem, starptautiski finansētiem uzņēmumiem, Elejā bāzētais uzņēmums attīstījies galvenokārt četros darbības virzienos: lauksaimnieciskās ražošanas izejvielu apgāde un konsultācijas; graudu un rapšu ražas pirmapstrāde; realizācija un tehnikas apgāde un uzturēšana. «Latraps» attīstījies no neliela uzņēmuma ar 200 tūkstošu apgrozījumu pirmajā gadā līdz lauksaimniecības pakalpojumu jomā ietekmīgam kooperatīvam ar 76 miljonu latu apgrozījumu 2008. gadā.Spiedīs rapšu eļļuPapildus apgūtajām darbības sfērām «Latraps» meklē jaunas iespējas attīstīties un augt. Sākot ar šo pavasari, uzņēmums izveidotajā eļļas spiestuvē gatavos eļļu no biedru izaudzētajiem rapšiem, un tālāk no tās tiks saražota biodegviela, jo kooperatīvs uzbūvējis savu biodegvielas ražošanas rūpnīcu Staļģenē. Par galaproduktu realizācijas tirgu patlaban pāragri spriest – kooperatīva mērķis ir ražot to, kas konkrētā brīdī būs izdevīgi, – vai tie ir rapši, rapšu eļļa vai biodegviela, to noteiks konkrētā tirgus situācija. Zemniekus apgādā ar izejvielāmKooperatīvs jau no pirmā dibināšanas gada organizē centralizētu kviešu un rapšu sēklu, mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu un citu materiālu iegādi, tādējādi maksimāli ietaupot savu biedru laiku, enerģiju un finanses.Tā kā zemnieki pašu spēkiem spējuši nodibināt kontaktus ar tiešajiem izejvielu ražotājiem, rasta iespēja iepirkt nepieciešamos produktus par izdevīgākajām cenām. Minerālmēsli pārsvarā tiek ievesti no Krievijas, Polijas, Lietuvas, savukārt augu aizsardzības līdzekļus galvenokārt ieved no ES valstīm. Kooperatīva speciālisti arī konsultē zemniekus par aktuāliem jautājumiem, organizē lauku dienas un izmēģinājumus, kas paplašina biedru redzesloku, ļaujot tiem attīstīt savas saimniecības, sasniedzot augstākos rādītājus.Zemnieki kooperatīvam piegādā dažādas kultūras – kviešus, miežus, auzas, rudzus, tritikāli un rapšus. Pirmajā darbības gadā tika iepirktas un realizētas 760 tonnu ziemas rapšu un 1060 tonnu vasaras rapšu, bet 2008. gada sezonas iepirkums ir nesalīdzināmi lielāks – apmēram 6700 tonnu vasaras un 59 300 tonnu ziemas rapšu, 117 800 tonnu pārtikas kviešu, 111 800 tonnu lopbarības kviešu, 22 200 tonnu miežu un 13 600 tonnu rudzu. Papildus kooperatīvs ir sācis iepirkt arī auzas un tritikāli.Biedru piegādāto produkciju realizē gan vietējā, gan pasaules tirgū, «Latraps» kvieši tiek malti miltos Rīgas, Dobeles un Rēzeknes «dzirnavniekos», savukārt rapšus nodod partneriem gan Latvijā, gan citās valstīs.Konkursu sola arī šogadKooperatīvs akcentē, ka tā uzdevums ir organizēt ne vien biedru darbu, bet arī piedāvāt dažādas atpūtas un izaugsmes iespējas. Pērnais gads bijis īpašs visiem Latvijas rapšu audzētājiem, jo pirmo reizi organizēts profesionāls konkurss «Zelta rapsis 2008», ko rīkoja kooperatīva speciālisti sadarbībā ar LLU Ekonomikas fakultātes mācībspēkiem. Noslēgumā tika noskaidrots gada ekonomiski efektīvākais rapšu audzētājs un tehnoloģija, kā tas panākts. Konkurss parādīja, ka zemniekiem svarīgi apzināt sava darba rezultātus, tāpēc kooperatīvs sola arī turpmāk attīstīt šo konkursu.
