Zemnieku saeimas sāktā cīņa, lai ES tiešie maksājumi tiktu sadalīti atbilstoši lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem neatkarīgi no tā, cik saimniecība liela, diemžēl zaudēta, apstiprina ZSA valdes priekšsēdētāja Maira Dzelzkalēja.
Zemnieku saeimas (ZSA) sāktā cīņa, lai ES tiešie maksājumi tiktu sadalīti atbilstoši lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem neatkarīgi no tā, cik saimniecība liela, diemžēl zaudēta, apstiprina ZSA valdes priekšsēdētāja Maira Dzelzkalēja.
Zemkopības ministrija (ZM) nolēmusi vienotajam platības maksājumam (VPM) par attaisnoto platību uzskatīt 1,47 miljonus hektāru (nevis 1,1 miljonu hektāru, kā lēma ražotāji) un to nosūtījusi apstiprināšanai Eiropas Komisijai.
ZSA tomēr nepiekrīt zemkopības ministra Mārtiņa Rozes apgalvojumam, ka, samazinot attaisnoto platību līdz 1,1 miljonam hektāru, zaudētāji būtu ražotāji, jo saņemtu mazākus papildinošos maksājumus. Bet tie ir tieši saistīti ar VPM un to lielums mainās proporcionāli VPM izmaiņām. “Augot VPM, papildinošie maksājumi samazinās, taču kopējā atbalsta summa nemainās,” uzsver M.Dzelzskalēja. Viņa arī piebilst, ka, pretendējot uz mazāku attaisnoto platību, papildinošiem maksājumiem vajadzētu būt par pāris miljoniem latu mazākiem arī no nacionālā budžeta. Tas būtu mazāks slogs nodokļu maksātājiem. Turklāt vēl joprojām iztrūkstošie 22 miljoni tiešo maksājumu finansēšanai no nacionālā budžeta nav atrasti. Tieši ražotājiem šā finansējuma lietderība būs jāpierāda valdībai, nevis laukos dzīvojošajiem vai tiem, kas masveidā iegādājušies aizlaistus laukus un negrasās ražot lauku produkciju.
Lai būtu skaidra aina par attaisnotajām platībām, vajadzēja saistīt Latvijas dzīvnieku skaitu ar lopbarības platībām, ko tie izmanto, jo VPM veidojās no maksājuma par laukaugiem un dažādām lopu prēmijām. Pieņemot attaisnoto platību 1,47 miljonus hektāru, zaudētāji var būt lopkopēji, jo uz vienu liellopa vienību paredzēti 2,77 hektāri lopbarības platību, kas nozīmē, ka viņiem būs jādalās ar appļāvējiem.
ZSA māc bažās par Briselē izcīnīto atbalstu maksājumam par saimniekošanu nelabvēlīgos apvidos. Saistot to ar VPM (kā paredz ZM plānā), apaļā summiņa – ap 60 latu par hektāru – var būt labs iegansts, lai zemes īpašnieks lauztu līgumu ar nomnieku un zāli appļautu pats. Nemaksājot nodokļus, šis pasākums rādās gana ienesīgs. Bet tie saimnieki, kuri jau gadiem ir kopuši zemi, kārtējo reizi izrādīsies zaudētāji.
