Tā sestdien LZS kongresā Jelgavā sacīja partijas priekšsēdētājs Alfrēds Greiselis. Apvienošanās, viņaprāt, būtu iespējama ar Latviešu zemnieku partiju un sadarbība ar partijām «Māras zeme» un «Namejs».
Tā sestdien LZS kongresā Jelgavā sacīja partijas priekšsēdētājs Alfrēds Greiselis. Apvienošanās, viņaprāt, būtu iespējama ar Latviešu zemnieku partiju un sadarbība ar partijām «Māras zeme» un «Namejs». LZS vecākā no pašlaik valdību veidojošajām partijām.
Sestdien kongresa delegāti sāka apspriest pamatnostādņu projektu 7. Saeimas vēlēšanām. LZS iestājas par divu līmeņu pašvaldībām, valsts varas decentralizāciju, kā arī par tautas vēlētu Valsts prezidentu. Tā atbalsta ideju par nabadzības apkarošanas stratēģiju un piekrīt diskutēt par nāvessoda atcelšanu.
Uz kongresu bija ieradušies 350 delegātu, viesu vidū bija ASV un Norvēģijas vēstnieki Latvijā, Krievijas vēstniecības pārstāvis, daudzu partiju līderi un Igaunijas parlamenta deputātu. Apsveikumu atsūtījis Guntars Krasts. Uz pasākumu ierasties vai nosūtīt apsveikumu nebija uzskatījis par vajadzīgu LZS goda priekšsēdētājs Guntis Ulmanis.
Latvijas Zemnieku savienības kongresā ievēlēts jauns partijas priekšsēdētājs turpmāk šo amatu pildīs Laimonis Strujevičs, līdzšinējais LZS priekšsēdētāja pirmais vietnieks. Par viņu balsoja 272 kongresa delegāti. Strujevičs bija vienīgais kandidāts priekšsēdētāja vēlēšanās. Pārējie septiņi savas kandidatūras atsauca. Uz priekšsēdētāja amatu nevarēja kandidēt zemkopības ministrs Andris Rāviņš un eksministrs Roberts Dilba, jo saskaņā ar statūtiem augsto amatu var ieņemt tikai LZS biedri, kam stāžs nav mazāks par diviem gadiem. Kongress nepiekrita priekšlikumam samazināt šo termiņu līdz vienam gadam. LZS ir viena no valdību veidojošajām partijām. Saeimā tai ir koalīcijas frakcija ar Kristīgi demokrātisko savienību, kurā ir 12 deputātu.
