Ir vistumšākais gadalaiks, kad mājokļos mūs priecē degošas svecītes un arī puķupodos ziedoši augi.
Ir vistumšākais gadalaiks, kad mājokļos mūs priecē degošas svecītes un arī puķupodos ziedoši augi.
Tradicionāli tās ir acālijas, ciklamenas, arī kallas. Pirms Ziemassvētkiem pārdošanā parādās arī importētās puansētijas.
Ziemā telpās augiem ir nelabvēlīgi dzīves apstākļi. Centrālapkures karstais un sausais gaiss, vēdināšanas caurvējš, ziemas tumšās dienas nepatīk nevienai puķei – vai tā augtu puķupodā vai ziedētu vāzē. Karstajā gaisā puķes nozied ātrāk, nepietiekamā apgaismojuma dēļ augi izstīdzē un birdina nokaltušās lapiņas. Mājokļa zaļajai rotai labvēlīgāka ir krāsns apkure.
Kallas
Kallas ir populārs telpaugs. Tās audzē siltumnīcās arī glezno ziedu dēļ. Mums pierastās ir baltā krāsā, bet nu jau pāris gadu sastopamies ar kallām, kuru ziedi ir dzelteni vai citā tonī.
Šīs puķes zied no oktobra līdz aprīlim.
Kallu ziedēšana ir atkarīga no kopšanas un audzēšanas apstākļiem.
Tās noteikti jātur gaišā vietā. No gaismas trūkuma kallas kātiņi izstīdzēs, lapas būs bālas, un puķe neziedēs.
Telpai jābūt siltai ( + 18 līdz 22 grādi), taču augam nepatīk sauss gaiss. To mitrina, divas līdz četras reizes dienā puķi apsmidzinot vai ar mitru drāniņu notīrot auga lapas.
Smidzināšana ir noderīga arī tāpēc, ka tā augu atbrīvo no tādiem kaitēkļiem kā tīklērces.
Kalla ir purva augs, tāpēc tā ir ļoti mitrumu mīloša. Sausa zeme kallas ziedēšanas laikā nav pieļaujama! Ūdenim jābūt siltam un nedaudz paskābinātam. Vienam litram ūdens pievieno naža galu citronskābes.
Kalla ir savlaicīgi un pareizi jāmēslo. Ja zeme ir trekna un bagāta ar kūtsmēsliem, no piebarošanas izslēdz slāpekli. Tad noderēs puķu pilnmēslojums, kurā ir kālijs un fosfors, arī mikroelementi.
Ja augs ir iestādīts velēnu trūdzemē vai kūdrā, tad piebarošanai būs vajadzīgs speciālais 4. numura «Vito» (nopērkams puķu veikalā Lielajā ielā 9, cena – Ls 1,10). Puķi mēslo ik pēc 10 dienām.
Kallas beidz mēslot aprīlī, un no maija līdz augustam tām ir miera periods.
Stādam vienlaicīgi zied tikai viens zieds, pēc tā noziedēšanas uz tās pašas ziedneša lapas attīstās vēl viens. Labos apstākļos kallas stādam ziemā var būt no sešiem līdz astoņiem ziediem.
Puķkope Nadežda Bogomoļņikova ir pārliecinājusies, ka, labi kopjot, no parasta, neievērojama auga kalla pārvēršas īstā puķu karalienē.
Puansētijas
Puansētija, saukta arī par krāšņo eiforbiju vai Ziemassvētku zvaigzni, mūsu mājokļus parasti rotā ap ziemas saulgriežu laiku. Ziedēšanas laikā šā auga zaru galos veidojas spilgtas lapas pie zieda. Paši ziediņi ir necili. Augs savu dekoratīvo izskatu saglabā 40 līdz 50 dienu.
Puansētija ir ilggadīga puķe. Labvēlīgos apstākļos to var audzēt un uzziedināt ilgus gadus, iegūstot lielu krūmu.
Puansētija vislabāk jūtas telpas visgaišākajā vietā. Tā nedrīkst atrasties caurvējā. Puķe jālaista ar istabas temperatūras ūdeni. Ja dzīvoklis ir sauss un karsts, zaļās lapas ir jārasina.
Ja telpa būs pārāk vēsa, puķe lapas nolaidīs.
Ciklamenas
Ciklamenas jeb Alpu vijolītes, kā norāda nosaukums, ir Alpu augi. Tām arī patīk vēsas un mitras telpas. Alpu vijolītes jāsargā no caurvēja. Ciklamenām patīk ar krāsni apsildāmas telpas. Par to ir pārliecinājusies firmas «Dārzs» vadītāja Anita Keiša. Viņa savai māmuļai uz Lūcijām dāvina ciklamenu, un tā zied līdz pat martam.
Alpu vijolītes ziedēšanas ilgums ir atkarīgs arī no tā, vai augs ir nopirkts ziedēšanas sākumā vai beigās.
Ja ciklamenai ir vēl daudz pumpuru, to mēslo vienreiz nedēļā ar ziedošām puķēm domātu pilnmēslojumu. Ja Alpu vijolītei zied jau pēdējie ziedi, mēslot vairs nav vērts.
Ciklamenas, tāpat kā acālijas, reizi mēnesī var aplaistīt ar skābenu ūdeni, tikai citronskābes koncentrācija būs mazāka nekā acālijām: viens līdz divi grami citronskābes uz vienu litru ūdens.
Rudenī un ziemā iecienītas ir arī grieztās ciklamenas. Arī tām, tāpat kā podiņos augošajām, nepatīk karstums. Vēl ciklamenu vīšanas cēloņi var būt tādi: tirgoti tiek nenobrieduši ziedi, puķei augšanas periodā nav bijušas vajadzīgās barības vielas, vai veikalā ir nonākuši neatdzirdīti ziedi.
Ciklamenas ziedam nogriež apakšējo līko kāta galiņu un zieda kātu iešķeļ.
Acālijas
Lai dzīvoklī acālijas, kuru dzimtene ir Tālo Austrumu vēsie un mitrie meži, saglabātu ziedošas pēc iespējas ilgāk, tās jātur vēsās, gaišās, labi vēdinātās telpās ( + 15 grādu). Ja telpas ir siltas un sausas (ar centrālapkuri), acālijas ātri nozied. To var kaut mazliet labot, ja puķi bagātīgi laista. Firmas «Dārzs» acāliju audzētāja Hermīne Freimane atzīst, ka viņai bieži jāsastopas ar šo puķu iekaltēšanu – izžūst sakņu kamols.
Dažkārt maldina ūdens, kas pēc auga apliešanas ātri parādās poda paliktnī: iekaltētajam augam starp podu un sakņu kamolu ir izveidojusies sprauga.
Lai sakņu kamolu labi samitrinātu, reizi nedēļā acālijas podu līdz auga stumbram uz kādu laiku iemērc ūdenī – spainī vai lielākā bļodā. Pēc tam podiņu noliek uz paliktņa (piemēram, apgāzta šķīvīša), to uzliek uz kāda lielāka šķīvja un ļauj notecēt liekajam ūdenim.
Ūdens šķīvī mitrinās sauso gaisu, bet paliktnis ir vajadzīgs, lai puķei no liekā mitruma nesāktu pūt saknes.
Acālijām vispiemērotākais ir mīksts, vislabāk, lietus vai sniega ūdens. Vienu divas reizes mēnesī acāliju var aplaistīt ar paskābinātu ūdeni. Uz vienu litru ūdens ņem trīs līdz četrus gramus citronskābes.
Acāliju drīkst smidzināt tikai, kamēr tā nezied. Ja smidzina ziedošu augu, ziedi paliek plankumaini.
Pēc noziedēšanas vecos ziedus nolasa un visus dzinumus mazliet saīsina. No katra apgrieztā zariņa attīstīsies divi līdz četri jauni dzinumi. Lai acālijas nākamajā gadā bagātīgi ziedētu, tās pareizi mēslo no marta līdz jūlija beigām. Ziedēšanas laikā acālijas mēslot nedrīkst!
Acālijas ir daudzgadīgs augs, un Hermīne Freimane aicina tās kopt rūpīgi un ar mīlestību, tad tās ar ziediem iepriecinās daudzus gadus.
Materiālu palīdzēja sagatavot Jelgavas firmas «Dārzs» zinošās un atsaucīgās puķkopes
