Ar audzēkņu un kolēģu sveicieniem Skolotāju diena tika ieskandināta Jelgavas un Dobeles Mūzikas skolas pensionētajai pasniedzējai Ērikai Židelei.
Ar audzēkņu un kolēģu sveicieniem Skolotāju diena tika ieskandināta Jelgavas un Dobeles Mūzikas skolas pensionētajai pasniedzējai Ērikai Židelei.
Pēdējā darbavieta skolotājai ir Dobeles Mūzikas skola. pirms tam viņa strādājusi Jelgavas Mūzikas skolā un koledžā teorētisko priekšmetu nodaļā un par kokles spēles skolotāju. Nozīmīgu laika posmu viņa skolā bijusi mācību pārzine.
Šovasar sirmajai skolotājai apritēja septiņdesmit gadu. Par sevi viņa saka:
– Dzimusi esmu rīdziniece, bet no kaula – jelgavniece.
Mūzikai viņas dzīvē ir vieta jau kopš bērnības. Agrāk cilvēki dziedāja un teātri spēlēja daudz aizrautīgāk nekā tagad. Dziedāts tika gan atpūtas brīžos, gan lauku darbus darot.
– Cieņā bija J.Norviļa dziesmas, – atceras Ērika Židele.
Arī mamma labprāt dziedājusi. Rados gan ar mūziku nodarbojies vienīgi krusttēvs, kas bijis ērģeļmeistars Amerikā.
Glūdā skolotājs Indāns (viņš pats arī komponēja), atklājis, ka mazajai Ērikai ir laba balss, lika daudz dziedāt. Arī mūzikas skolā viņas specialitāte sākumā bija dziedāšana, tad – kordiriģēšana. Konservatorijā Ērika Židele bija viena no pirmajām audzēknēm Sergeja Krasnopjorova dibinātajā un vadītajā kokles klasē. Divus gadus kokle spēlēta Latvijas Radio ansamblī, tad Filharmonijas dziesmu un deju mūzikas ansamblī «Sakta», ko vadīja Gunārs Ordelovskis. Vēlāk kokles spēles meistarībā skolotāja dāsni dalījās ar saviem audzēkņiem.
– Klavieres atdevu brāļabērniem. Tagad man mūzika skan no radio un televizora. Iespēju robežās cenšos kopt dārzu,– par sevi stāsta skolotāja.
Viņa dzīvo viena ar savu sunīti Hani, un ļoti priecājas, ka viņu neaizmirst ne darbabiedri Dobelē un Jelgavā, ne bijušie audzēkņi.
