Pirmskara gados Jelgavā bija četras publiskās slidotavas. Zēni, kas nevarēja sagaidīt to atvēršanu, pirmo slidošanas prieku guva kanālā pie Viestura piemiņas pils, kā to dēvēja Ulmaņlaikos.
Pirmskara gados Jelgavā bija četras publiskās slidotavas. Zēni, kas nevarēja sagaidīt to atvēršanu, pirmo slidošanas prieku guva kanālā pie Viestura piemiņas pils, kā to dēvēja Ulmaņlaikos.
Neaizmirsām arī slēpošanu pa meža ceļiem un stigām. Labvēlīgos apstākļos pa Lielupes un Vircavas ledu devāmies uz Lediņkalnu, kur dažs labs no mums atstāja ne vienu vien nolauztu slēpju galu. Šodien reti redzam jauniešus ar slēpēm vai slidām rokās. Daudzi kvern pie televizoriem vai jau ieguvuši bīstamo datorspēļu atkarību. Jelgavā būtu nepieciešamas vairākas masu slidotavas, kuras varētu izmantot par pieņemamu cenu (izmaksas jaunajā mākslīgā ledus hallē daudziem tomēr ir par augstām). Nule uzlietā slidotava, kas atrodas aiz pilsētas kultūras nama, protams, ir vairāk kā nekas. Tomēr tur nav ne mūzikas, ne pienācīga apgaismojuma, ne vietas, kur pārģērbties, atstāt mantas. Nevar salīdzināt ar tām slidotavām, kādas bija pirmskara Jelgavā.
