Zemgales laukos sazaļojuši ziemas rapši, taču vairākās saimniecībās prieku par lielisko dīdzību aizēno konstatētā postaža – jaunos augus jau sākuši noēst kailgliemeži. Nelūgto ciemiņu neremdināmo apetīti vairākus gadus izjutis arī Zaļenieku saimniecības «Zanderi» īpašnieks Zigmunds Reinholds, taču šogad viņa rapšu lauks ir laikus glābts.
Pateicoties siltajam un mitrajam rudenim, vairākos ziemas rapšu sējumos Bauskas, Jelgavas, Jēkabpils, Aizkraukles un Ogres apkārtnē novēroti nozīmīgi kailgliemežu bojājumi.Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Augu aizsardzības departamenta vecākā referente Inta Jakobija «Ziņām» stāsta, ka par kailgliemežu uzbrukumiem ziņojuši gan paši zemnieki, gan tos manījuši augu aizsardzības speciālisti. «Zemgalē ir lielākie rapšu sējumi un arī augsne mālaināka, līdz ar to arī mitrāka. Piemēram, Latgales laukos pagaidām nevienā nav konstatēta kailgliemežu aktivitāte,» stāsta I.Jakobija.Viens no nozīmīgākajiem kailgliemežu attīstību ietekmējošiem faktoriem ir mitrums, jo kailgliemeži, lai pasargātu savu ķermeni no izžūšanas, slēpjas slapjās vietās un tur arī barojas.Biežāk kailgliemežu bojājumi novērojami laukos, kas izvietoti meža ielokā, grāvju vai ūdenskrātuvju tuvumā, kā arī robežojas ar zālājiem. I.Jakobija uzsver, ka kailgliemežu savairošanās risks palielinās laukos, kur iepriekšējos gados novērota to masveida populācija un augsne nav bijusi aparta. Zemnieks Zigmunds Reinholds no Zaļeniekiem divus gadus gliemežu dēļ pazaudējis teju visu rapšu ražu. Viņa saimniecība ir neliela, un rapši tiek sēti vien dažos hektāros. «Pirms diviem gadiem bija slapjš rudens, domāju, ka lietus noslīcinājis rapsi, tādēļ daudzviet tas nav sadīdzis. Taču nākamajā gadā atkal tas pats. Sāku staigāt pa lauku un pētīt, atklāju, ka dīgsti ir iznīkuši un palikušas tikai sēklu čaulītes. Pašus gliemežus nekur neredzēju,» atceras zemnieks. Viņš sāka interesēties pie augu aizsardzības speciālistiem, un tie izteica varbūtību, ka, iespējams, vainīgi kailgliemeži. «Tad uz lauka gāju lietus laikā, pieliecos un ieraudzīju pavisam nelielus, trīs centimetrus garus, gliemežus. Dubļainākā vietā atklāju, ka tā viscaur klāta ar neskaitāmām viņu atstātām sliedēm, un sapratu, ka to ir ļoti daudz un visi grib ēst – tie arī nograuza tikko no zemes izlīdušos rapšu dīgstus,» stāsta Z.Reinholds. No četriem hektāriem rapšu gliemji noēda divus – vietās, kur mālaināka augsne, sējumi tika noēsti pa tīro, viņš piebilst, tāpēc lauku pārsējis.Šoruden pēc rapšu sējas saimnieks lauka malas nokaisījis ar speciālu augu aizsardzības līdzekli. Ar to pietika, jo kaitnieki lauka malā nobeigušies. Kopējos kailgliemežu postījumus VAAD gan nav apkopojis. Kā norāda VAAD pārstāve, patlaban zemniekiem rūpīgi jāapskata ziemas rapša un ziemāju graudaugu sējumi, lai lemtu par ierobežošanas pasākumu nepieciešamību. Raksturīgākās pazīmes, kā konstatēt kailgliemeža bojājumus, ja pašus vainīgos neizdodas ieraudzīt, – izrobotas vai nograuztas augu lapas un spīdīga sliede, ko pārvietojoties atstājusi gliemeža pēda. Bojājumi parasti novērojami laukumveidīgi vai sējuma malējās rindās.Latvijā reģistrēto augu aizsardzības līdzekļu sarakstā iekļauti vairāki, kas paredzēti kailgliemežu un mīkstgliemežu ierobežošanai kultūraugu platībās, – «Mesurol», «Sluxx», «Ferramol». Plašāku informāciju par to lietošanu var atrast VAAD mājas lapā.
