Kad nakts met dziļāko loku pār Latviju, mēs svinam Ziemassvētkus.
Kad nakts met dziļāko loku pār Latviju, mēs svinam Ziemassvētkus. Mūsu rokas pašas paceļas lūgšanā, un mēs lūdzam, lai tumsa atkāpjas un nāk gaisma, lai grūtie ekonomiskie apstākļi mainās pret iztikas nodrošinājumu, lai izbeidzas nelaime un nāk laime, lai nedrošības vietā nāk prieks par labāku nākotni. Arī šogad materiālā labklājība paliek aiz trejdeviņiem kalniem. Viss, kas mums pieder, ir Dieva svētība. Pats Dievs nāk un piedāvā savu mīlestību, aicina mūs mīlēt citam citu, gādāt vienam par otru, nākt uz baznīcu un atklāt, ka ir vēl cita pasaule, kas nedāvā mantas, bet sola sirds mieru, brālību un jaunu dzīvi.
Ir divi veidi, kā svinēt Ziemassvētkus. Laicīgajā svinēšanā uzsvars ir uz dāvanām, apsveikumiem, Ziemassvētku vecīti un rotaļām. Garīgā Ziemassvētku svinēšanā uzsvars ir uz Kristus bērniņu kā pasaules Pestītāju, jaunu dzīves veidu, sekošanu Kristum un Viņa mācībai. Mēs ejam uz baznīcu, lai sveču gaismā dzirdētu dziedam: «Klusa nakts, svēta nakts.» Garīgajos Ziemassvētkos mēs meklējam šā notikuma dziļāko nozīmi.
Arī pie mūsu durvīm klauvē Jāzeps un Marija un lūdz naktsmājas, mīlestībai atvērtu sirdi. Dievs nāk. Viņš neprasa mūsu mantu vai iedzīvi. Kristus šajos Ziemassvētkos gaida no mums at-vērtas sirds durvis un vienkāršus, sirsnīgus vārdus: «Nāc, Kungs, un aizdedz manu sirdi mīlestībā!» Ticēt Dievam ir atvērt sirdi un saprast, ka Dievs mūs mīl un mums ir jāmīl.
Ko es vēlētu Jelgavai? Vispirms es gribētu redzēt, lai bērnu svētki, sākot mācību gadu, nebūtu saistīti ar «vīna» svētkiem. Lai skolu vadība neatbalsta nepilngadīgu 10. klašu skolēnu «iniciācijas» svinības skolās. Desmitās klases skolēniem nav brieduma, lai kaut ko tādu uzņemtos ar cieņu un godu. Lai vecāki un skola neaplaupa bērnus garīgi, liedzot viņiem garīgu izaugsmi.
Es gribētu, lai visi labas gribas cilvēki gūtu spēku, varētu darboties kopīgi un rastu «garīgās mājas sirds mājas». Lai mazāk nodrošinātie atrastu darbu un pajumti jaunajā gadā. Lai 1999. gads kā sliekšņa gads uz 2000. mūs ievada jaunajā gadu tūkstotī sadevušos rokās, kur katram cilvēkam būtu ikdienišķās maizes riecieniņš.
Kristus ir nācis pie mums, lai mēs atveramies mīlestībā un lūdzam Dieva svētību Jaunajā gadā. Priecīgus Ziemassvētkus!
Bīskaps Antons Justs
