Daudzi gadi pagājuši no dienas, kad 1944. gada 23. decembrī pulksten 9 sākās vēl nepieredzēta sarkanās armijas viesuļuguns pār kājnieku ierakumiem.
Daudzi gadi pagājuši no dienas, kad 1944. gada 23. decembrī pulksten 9 sākās vēl nepieredzēta sarkanās armijas viesuļuguns pār kājnieku ierakumiem, kuros atradās latviešu leģiona 19., vācu gaisa spēku 21. divīzija un 106. latviešu grenadieru pulka kareivji. Lielais uguns vilnis sagatavoja uzbrukumam paredzēto frontes sektoru 20 kilometru platumā, noslēpjot patieso uzbrukuma centru. Ap 500 lidmašīnu uzlidojumi centās iznīcināt aizmugures štābus, apgādes ceļus, artilērijas pozīcijas. Kurzeme, ietīdamās melnos dūmos, dega granātu, mīnu, aviācijas bumbu un torpēdu ugunīs. Saulainais ziemas rīts ietinās puskrēslā. Latvijā sākās otrās Ziemassvētkus kaujas, kas ilga līdz 31. janvārim.
Tās bija traģiskākās dienas un naktis, kad divu ļaunvaru nodevības dēļ latviešu karavīri, kas cīnījās pretējo armiju formas tērpos, piedzīvoja lielākās uzvaras un zaudējumus. Pirmajā dienā, pateicoties tanku atbalstam, 43. gvardes divīzijas latviešu strēlnieki pēc otrreizējās viesuļuguns pārrāva vācu pozīcijas. 106. pulka grenadieri, lai gan bija lieli zaudējumi, tomēr noturējās. Viņu rindās cīnījās arī jelgavnieks Imants Kapsis, kuru smagi ievainoja un par varonību apbalvoja ar 2. šķiras Dzelzs Krustu. Turpmāko kauju gaitā leģionāri, vācu tanku un karavīru atbalstīti, plaši iecerēto Padomju Savienības uzbrukumu, kura uzdevums bija likvidēt Kurzemes cietoksni, apturēja.
Lai godinātu kritušo piemiņu un vēl dzīvo varonību, 1989. gada 23. decembrī izpostītās Džūkstes baznīcas mūros dievkalpojumā un pēc tam pie svētku egles tautas namā satikās abu pušu vēl dzīvie kādreizējie karavīri. Tas bija neaizmirstams brīdis, kad asarām acīs, dziedot “Klusa nakts, svēta nakts!”, apskāvās bargā likteņa skartie latviešu karavīri, kam nebija lemts kopā cīnīties zem Latvijas karogiem. Iespējams, kādam nepatika mūsu vienotība, jo nākamajā gadā svecītes eglē iededza vien bijušie leģionāri.
Šogad jau astoņpadsmito reizi tikāmies pie Kurzemes cietokšņa aizstāvju pieminekļa Rumbās, dalījāmies atmiņās. Uzklausījām daudzos runātājus, kuru vidū bija viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots, kontradmirālis no ASV Andrejs Mežmalis un Saeimas deputāts Kārlis Šadurskis. Pa seno kara ceļu devāmies uz Lesteni, kur daļēji atjaunotajā baznīcā mācītājs Kaspars Kovaļovs vadīja dievkalpojumu, dziedāja Tukuma Raiņa ģimnāzijas koris “Savējie” un Latvijas Nacionālās karavīru biedrības koris “Tēvija”.
Džūkstē atceres brīdī latviešu leģionāru apbedījuma vietā godinājām kritušo piemiņu. 1991. gada 5. decembrī vienlaicīgi ar trim kritušo latviešu karavīru kapu pieminekļiem Morē, Codē un Jaunpilī vēl līdz šim nenoskaidroti ļaundari iznīcināja un apgānīja arī pieminekli Džūkstē. Bet mēs ticam, ka taisnība augšāmcelsies un reiz sauks pie atbildības arī otrus Latvijai naidīgos spēkus, kas paslēpās uzvaras saulē!
Džūkstes tautas namā mūs gaidīja koši greznota zāle ar svētku egli. Pēc Latvijas Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētāja Edgara Skreijas uzrunas dalījāmies atmiņās, pieminējām zudušos draugus un ļoti daudz dziedājām.
