Ziemassvētkos nedrīkst palikt malā un nepiedalīties. Veikali aicina iegādāties tuviniekiem dāvanas, eglītes mirdz un savā spožumā mūs aicina kļūt par Gaismas cilvēkiem.
Ziemassvētkos nedrīkst palikt malā un nepiedalīties. Veikali aicina iegādāties tuviniekiem dāvanas, eglītes mirdz un savā spožumā mūs aicina kļūt par Gaismas cilvēkiem. Arī baznīcu zvani ceļ augšup dvēseles dziļumus un vedina ienākt dievnamos. Ziemassvētki uzrunā katru. Pats Dieva dēls nāk glābt grēkā kritušo un ļaunuma nomākto cilvēku. Betlēmes zvaigzne sauc pieņemt Jēzus bērnu kā jaunas dzīves sākumu. Austrumu gudrie gāja meklēt Jēzus bērnu, sekojot Betlēmes zvaigznei. Viņi devās ceļā pilni ticības un paļāvības. Pat viltīgais Herods nespēja tos aizkavēt. Nonākuši Betlēmē, viņi atrada Jēzu un saprata, ka stāv uz jauna cilvēces dzīves sliekšņa. Tādas dzīves, kurā dievišķais un dvēseliskais ir celts godā.
Kristus Ziemassvētkos nesola ne ekonomisku, ne finansiālu labklājību, bet prasa, lai mēs atgriežamies pie garīgām vērtībām, atzīstam Dievu kā Radītāju un Kristu kā Pestītāju. No Kristus nāk ticības gaisma un pavediens mūsu dzīves risinājumam. No Kristus nāk cerība, ka mūsu nomākto dzīvi var atbrīvot no nevarības redzēt gaišāku nākotni. No viņa atstaro mīlestība citam pret citu. Šis mazais bērniņš atklāj cilvēcei arī to, ka Dievs mīl katru cilvēku. Viņš iedrošina mūs tuvoties Betlēmes silītei, atklāt un ieraudzīt dievišķo.
Kristus no mums prasa vairāk nekā materiālas dāvanas. Viņš vēlas, lai mēs veidojam dzīvi uz kristīgiem pamatiem, apgūstam paši un mācām bērniem ticības patiesības, dzīvojam tikumīgu dzīvi, mīlam savu laulāto draugu, sasniedzam laimi Dievā, mūsu Pestītājā.
Ir nostāsts par Betlēmes jaunāko ganiņu. Kad visi gani dzirdēja ziņu par Kristus dzimšanu, viņi katrs paņēma pa jēram un steidzās uz šo kūtiņu. Jaunākajam ganiņam nebija ne aitas, ne jēra, ko varētu dāvināt. Tomēr citi gani pierunāja viņu nākt līdzi. Sveicēju barā viņš nostājās nomaļus. Taču Jaunava Marija viņu pamanīja un uz brīdi ielika zēna rokās jaunpiedzimušo bērnu – Jēzu. Pārsteigts no prieka, ganiņš sāka dziedāt.
Ja mēs šajos Ziemassvētkos jūtamies kā malā stāvētāji, bez dāvanas rokās, ar pasaules ceļos nomaldījušos sirdi, mums tomēr ir jāiet pie Kristus bērna silītes. Viņam jāuztic sirds, dzīves ceļš. Novēlu jums prieka pilnus Ziemassvētkus un Dieva svētību jaunajā, 2005., gadā!
