Strādāju Garozas pamatskolā, kā arī Svētās Annas baznīcā par ērģelnieci, tādēļ šī svētku nedēļa bija ļoti aizņemta.
Strādāju Garozas pamatskolā, kā arī Svētās Annas baznīcā par ērģelnieci, tādēļ šī svētku nedēļa bija ļoti aizņemta. Pagājusī piektdiena bija smaga. Tā sākās ar braucienu uz Kalnciema – Klīves baznīcu, kur spēlēju ērģeles Kalnciema vidusskolas skolēnu svētrītā. Vajadzēja būt drusku agrāk, jo izmēģinājām pavadījumu priekšnesumiem. Ja jau visi uzmanīgi klausījās arī otrās klases meitenītes solodziedājumu, var teikt, ka svētrīts izdevās. Jelgavā, steidzos uz pastu, kur bija pienākušas jau oktobrī bērniem pasūtītās Ziemassvētku dāvanas. Tad gribēju braukt uz Garozu, kur esmu dziedāšanas skolotāja un kur arī bija svētbrīdis. Pēkšņi pilsētā atklāju, ka manam moskvičam nedarbojas gāzes pedālis. Kaut kā tiku līdz Tehniskajam licejam, kur strādā vīrs Jānis. Apmainījāmies mašīnām, un es aizsteidzos uz Garozu. Diemžēl uztraukumā Annas baznīcā palienēto «Betlēmīti» un dokumentus aizmirsu savā mašīnā.
Sestdienas rītā biju Sv.Annas baznīcas drēbju kamerā, kas ir nodota manā atbildībā. Tur var saņemt humānās palīdzības drēbes gan no ārzemēm, gan mūsu pašu cilvēku atnestās. Pēc tam atkal biju Garozā uz eglīti pašiem mazākajiem, kur uzstājās manis vadītais mazo bērnu ansamblis.
Svētdien biju kopā ar ģimeni. Pirmdien kopā ar manis vadīto draudzes dāmu ansambli (lūdzu iegaumēt, ka nevis «sievu», kā dažkārt mēdz ieminēties, bet «dāmu») uzstājāmies pansionātā «Jelgava». Vakarā baznīcā bija kameransambļa mēģinājums. Vispār es esmu čelliste, savulaik beidzu mūzikas akadēmiju šā instrumenta klasē. Ērģeles nāca pēc tam pašmācības ceļā.
Ziemassvētku pīrāgus izcepām manas mammas mājās. Meitas, cik varēja, palīdzēja. Pašā vakarā visi bijām kopā, sākot no mazā Mārtiņa, kuram 1. janvārī būs deviņi gadi, un beidzot ar vecāko dēlu Jāni, kas ir LLU Tehniskās fakultātes pirmā kursa students (pa vidu abiem dēliem mums ir piecas meitas). Bērni priecājās par dāvanām (viņi jau oktobrī bija rakstījuši, ko vēlētos no Ziemassvētku vecīša).
Pašā gada nogalē ceru būt mājās, atpūsties. Ja padomā, šajā mācību pusgadā izgulējusies vēl īsti neesmu. Ja nav darba, tad ir pienākumi baznīcā vai mācību seminārs Rīgā. Nav bijis brīvu dienu.
Rudīte Grīnvalde, mūziķe, septiņu bērnu māmiņa
