Izstādes «Ziemeļzeme – Špicbergena» iekārtošanā palīdzīgu roku snieguši Aigars Rumpis, kam pašam gan sirdij tuvāks ir velotūrisms, un kalnos kāpējs Vilnis Bušs.
Izstādes «Ziemeļzeme – Špicbergena» iekārtošanā palīdzīgu roku snieguši Aigars Rumpis, kam pašam gan sirdij tuvāks ir velotūrisms, un kalnos kāpējs Vilnis Bušs. Viņi atzīst, ka izstāde ir vienreizēja un tā jāredz katram.
Līdz 21. novembrim Jelgavā tūristu klubā Vecpilsētas ielā 49 ir skatāma fotoizstāde «Ziemeļzeme – Špicbergena». Uz izstādes atklāšanu bija ieradies arī viens no daudzo darbu autoriem ceļotājs paleontologs Māris Rudzītis.
Pērn ekspedīcijas grupa «Morēna» četru cilvēku sastāvā krāva ceļasomas, āva slēpes un devās uz tālo Špicbergenu. Ceļojumam bija zinātniski un arī tīri sportiski mērķi. Ekspedīcijas dalībnieki veica pārgājienu pa ledājiem. Bija vajadzīgas astoņas dienas, lai ar slēpēm šķērsotu salu un iznāktu okeāna krastā pie lielāko Špicbergenas ledāju (Ngrī un Petermaņa) mēlēm. Divas trešdaļas no salas klāj ledāji, pārējā ir zeme. Latvieši uzkāpuši arī Nordenšelda virsotnē. Ceļotāji atraduši un uz Latviju atveduši interesantus iežus, no kuriem daudzi patlaban atrodas LU muzejā, tajā skaitā arī koraļļu fosiliju, kas liecina, ka pirms vairākiem tūkstošiem gadu šeit bijis ekvators.
Špicbergena kopā ar salām ir apmēram tik liela, cik Latvija. Tajā mīt apmēram 1200 iedzīvotāju un 2 tūkstoši balto lāču. Izņemot polārlapsas, leduslāčus un ziemeļbriežus, tur citi savvaļas dzīvnieki nedzīvo. Pamatiedzīvotāji ir ogļrači un viņu ģimenes no Krievijas un Norvēģijas – Špicbergenā iegūstamas ļoti augstvērtīgas ogles. Šajā salā gan valsts vadītāja, gan visu ministru un ierēdņu pienākumus pilda viena sieviete – gubernatore. Salā visiem kalniem ir spicas galotnes, no tā arī nosaukums – Špicbergena. Lielākajā Špicbergenas miestā Longjirā atrodas Norvēģijas augstskolu četras fakultātes, kurās mācās arī vairāki igauņi un krievi. Ik gadu salā par leduslāču upuriem kļūst apmēram četri cilvēki. Šie dzīvnieki tur ir ļoti agresīvi, tādēļ ieceļotājiem ir iespēja iznomāt pašaizsardzības līdzekļus. Par laimi, «Morēnas» dalībniekiem savu iznomāto karabīni neesot vajadzējis «likt lietā».
Ir vērts visu redzēt savām acīm, un to var izdarīt tūristu klubā pirmdienās, trešdienās un piektdienās no pulksten 11 līdz 16.
