Zemgales piļu un muižu seno parku apsaimniekotāji, pašvaldību attīstības plānošanas un tūrisma speciālisti no Bauskas, Elejas, Mazzalves, Jelgavas, Jēkabpils, Kokneses, Krustpils, Rundāles, Vecauces un Vilces ar Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projekta “Aizraujošs ceļojums muižu parkos četros gadalaikos” atbalstu piedalījušies mācību vizītē Ziemeļlietuvā, informē Zemgales Plānošanas reģiona pārstāvis Juris Kālis.
Vizīti organizēja projekta vadošais partneris Zemgales Plānošanas reģions sadarbībā ar partneriem Lietuvas pusē – Rokišķu reģionālo muzeju. Tuvākais no maršrutā iekļautajiem objektiem bija Žagares reģionālais parks un muižas komplekss, kas ir spilgtākais klasicisma stila būvniecības paraugs Lietuvā. Pēc vērienīgas pils fasādes un telpu restaurācijas apmeklētājiem tagad ir pieejams gaumīgs klientu apkalpošanas centrs un virkne interaktīvu ekspozīciju, kas ļauj iepazīties ar muižas vēsturi, saimniecisko dzīvi un tradīcijām, nozīmīgākajām kultūras un dabas vērtībām. Objekta turpmākā attīstība, piesaistot ES fondu līdzekļus, saistāma ar parka labiekārtošanu, tuvinot tā veidolu savulaik arī Latvijā labi zināmā parku un ainavu arhitekta Georga Fridriha Kufalta izstrādātajam projektam. Taču jau tagad parks un tā gleznieciskā apkaime spēj ieinteresēt daudzus ceļotājus kā no Lietuvas, tā Latvijas, sevišķi gadskārtējā Ķiršu festivāla laikā. Tūrisma attīstībai pierobežā vēl lielāku pienesumu sola Tērvetes–Augstkalnes autoceļa remonts un veloceliņa izbūve.
Radvilišķu rajona pašvaldības aprūpēts un tūrisma attīstību rosinošs ir Burbišķu muižas parks ar pilī izvietoto muzeju, kura darbības pamatā ir pētījumi arheoloģijā, etnogrāfijā un vēsturē. Dažādu stilu sajaukums muižas kompleksa arhitektūrā un parka izveidē nemazina apmeklētāju sajūsmu par vietējās ainavas krāšņumu, daudzajiem kanāliem, dīķiem un koka tiltiņiem, kā arī iespaidīgo tulpju kolekciju, kas ik pavasari Tulpju svētku laikā ik dienu ļauj uzņemt aptuveni 20 000 ekskursantu, arī no Latvijas. Apmeklējot Baisogalas un Jonišķēles muižas kompleksu ar parku, varēja pārliecināties, ka grūtāk senā parka kopšana un tā vēsturiskā veidola atjaunošana vedas tur, kur būvēm ir viens īpašnieks vai apsaimniekotājs, bet parkam – cits. Turklāt abos minētajos parkos vēsturiskajās būvēs izmitinātas lopkopības profila valsts zinātniskās institūcijas, kurām nepietiek līdzekļu plašas teritorijas labiekārtošanai, bet ceļotāju piesaiste nav viņu galvenās rūpes. Tomēr ar vietējās pašvaldības un valdības atbalstu tiek meklēti un arī atrasti risinājumi ES fondu atbalstam resursus ietilpīgu projektu ieviešanai. Īstenošanu, piemēram, gaida Jonišķēles terasveidīgā meža ainavu parka rekonstrukcijas projekts, kas paredz pameža tīrīšanu un koku inventarizāciju, skatu laukumu, celiņu un tiltu izbūvi. Jonišķēle ir Lietuvas vismazākā pilsētiņa ar mazliet vairāk nekā 1000 iedzīvotājiem, bet minētajā parkā aug vairāk nekā 2000 ozolu un tikpat daudz liepu, kas neaprakstāmas izjūtas raisa vasarā liepziedu laikā un rudens lapkritī.
Cits ievērības vērts piemērs meklējams Ilzenbergas muižā, kuras pirmsākumi meklējami tālajā 1515. gadā un kas atrodas Rokišķu rajonā Jodupes tuvumā – tikai pāris kilometru attālumā no Lietuvas–Latvijas robežas Sēlijas pusē. Minēto muižu un parku mūsdienās apsaimnieko turīgs uzņēmējs, kurš, netaupot līdzekļus, muižai atgriezis teju nemainīgo 19. gadsimta skaistumu, atjaunojot savulaik nolaistās ēkas – zirgu stalli, klēti un kūti –, kā arī izveidojot bioloģisko saimniecību. Muižas apkaimes skaistākās vietas jau iecienījuši vietējie un ārzemju tūristi, kuri te atpūšas, staigājot pa vairāk nekā trīs kilometru garajām takām, kas ved caur uzposto 15 hektāru plašo angļu tipa parku ar ūdenstilpēm, Lietuvas simtgadei veltītām skulptūrām, labiekārtotiem ezera krastiem, augļudārziem un simtgadīgu koku aleju.
Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības projekta ieviešana turpinās, un pavisam drīz projekta partneri no Rokišķiem, Pakrojas un Žagares plāno doties līdzīgā mācību vizītē uz Zemgali, kur apmeklēs Bauskas, Gārsenes, Elejas, Rundāles, Kokneses, Krustpils un Lielplatones piļu un muižu parkus. Projektu ieviest plānots līdz 2020. gada februārim, tā kopējais finansējums ir 692 246,79 eiro, no tiem ERAF finansējums – 588 409,76 eiro.
