Tālu ziemeļos pašā meža biezoknī draudzīgā bariņā dzīvo septiņi rūķīši. Tā viņi dzīvo daudzus jo daudzus gadus… Ak, ko nu pasakas stāstīt, ja noslēpumainajā rūķu dzīvē varam ielūkoties mēs paši un daudz ko interesantu uzzināt tepat netālu no Jelgavas.
Tālu ziemeļos pašā meža biezoknī draudzīgā bariņā dzīvo septiņi rūķīši. Tā viņi dzīvo daudzus jo daudzus gadus… Ak, ko nu pasakas stāstīt, ja noslēpumainajā rūķu dzīvē varam ielūkoties mēs paši un daudz ko interesantu uzzināt tepat netālu no Jelgavas.
Kad laukā stindzina sals un pūš auksti vēji, visiem labi zināmā bērnu un jauniešu centra «Junda» atpūtas nometne «Lediņi» uz kādu laiku pārvēršas ziemas pasaku zemē, kur paklausīgākie un labākie bērni var sastapties ar pašu Salatēti, kas pie bērniem atbraucis no tālās Zviedrijas. Viņš tiek izmitināts, izguldīts, pamielots īpašā ziemnīcā, kur jau no decembra vidus satiekas ar bērniem, uzklausa viņus un dāvina dāvanas. Šogad satikties ar Salatēti šurp braukuši bērni no visas Latvijas, tādēļ «Lediņu» ziemnīcā ik dienu smaržo piparkūkas, skan bērnu čalas, smiekli, dzejolīši un dziesmiņas, kas būs dzirdami vēl vismaz nedēļu pēc Jaunā gada, kad Salatētis posīsies atpakaļ uz savu dzimto Lapzemi Zviedrijas ziemeļos.
Bez mīļiem vārdiem pie Salatēta netikt
Kopā ar bērniem no Iecavas arī «Ziņas» kādu dienu pavadīja draudzīgajā rūķu namiņā, tērzējot ar Salatēti, rūķu vecmāmiņu, pašu rūķu mammu un viņas palīgiem rūķu bērniem jeb kopumā – nometnes vadītājas Aigas Dzendoletto ģimeni.
Pirms došanās namiņā bērni tiek aicināti apmīļot pie durvīm atstāto Salatēta ziemeļbriedi. Rūķu mamma stāsta, ja pie tā pielikšot roku, tiks piedotas visas gadā sastrādātās blēņas. Ar smaidu, bet drošu roku mazuļi ķer briedītim, kur varēdami: viens pie ragiem, cits pie muguras, vēl kāds ieķeras astes galā. Iestājas klusums, un blēņas bēg prom! Ziemnīcas durvis ir vaļā, un viesi mīļi aicināti ienākt.
Ilgi gaidītais brīdis ir klāt. Tūlīt, tūlīt būs tikšanās ar Salatēti. Pie viņa durvīm rūķu mamma stāsta, ka vecītim ļoti patīk, ja viņam saka mīļus vārdus, tādēļ katram mazulim jāizstāsta, kā viņi savās mājās viens otru mīļi uzrunā un kādu mīļvārdiņu grib pateikt Salatētim. Aiz durvīm noskan vecais pulkstenis, un Rūķu mamma ver durvis vaļā. Pavērtām mutītēm, ar smaidu un satraukumu mazuļi raugās augšup uz augumā raženi padevušos Salatēti. Viņi nonākuši guļamistabā, kur arī viss izskatās kā pie īstā Salaveča ziemeļos. Lielā, platā gulta atgādina vecu īsta koka darinājumu ar skaistiem rotājumiem un izgreznojumiem. Pasēdēšana tajā godam jānopelna, tādēļ bērniem jāatbild uz rūķu mammas un Salatēta jautājumiem par Ziemassvētkiem. Tālāk viesi var apskatīt un aptaustīt Salatēta somu, kas darināta tālajā 1897. gadā, bet uzticīgi kalpo viņam vēl šodien, ielūkoties drēbju skapī, jo arī viņam ir vairāki tērpi, zābaku pāri un cepures. Uz galda stāv lādīte, kurā Salatētim glabājas bērnu sūtītās vēstules, kurās viņš ik pa laikam ielūkojas.
Skaistākās rūķenes – apaļīgās
Pēc guļamistabas apskates Salatētis aicina bērnus doties uz rūķu istabu. Tajā bērni, zemē satupuši, var ielūkoties rūķu mājas maketā un paraudzīties, kā šeit izskatās kopumā, kā arī noskaidrot daudz interesanta par pašiem rūķiem. Vai zinājāt, ka rūķi dzīvo ap 400 gadu? Līdz 14 gadu vecumam viņi drīkst čurāt biksēs, jo tad vēl ir mazi un valkāt sūnu pamperus. Līdz 18 gadiem rūķi ir tīņi, astoņdesmit gados – jaunieši, bet par precēšanos viņi sāk domāt tikai 100 gadu vecumā, kad meklē līgavu, izvēloties pēc smukuma, jo visas rūķenes jau tāpat ir čaklas. Jo apaļāki vaigi un sāni, jo līgava skaistāka.
Izrādās, ka omulīgākā vieta rūķu namiņā ir tualete, kur rūķi pavada visvairāk laika. Tajā viņi lasa, dzied, ada un tā tālāk. Vislielākie rūķu ienaidnieki ir sirseņi un sesks, kas ļoti smirdot. Rūķu mājas sargs ir circenis. Kaķu vietā viņiem mājās ir peles, un meža rūķu galvenais darbs ir palīdzēt slimajiem zvēriņiem.
Rūķu mamma aicina mazos ciemiņus izzīlēt savu jauno gadu. Rūķi to dara ar krāsām. Bērni no maisiņa izvelk kādu krāsiņu un tad skatās – ja gadās rozā, tad visas labās lietas ar cilvēku nākamgad notikšot naktī, ja violeta – piepildīsies kāds sen sapņots sapnis, zilā – daudz peldēs un lidos, zaļā – sagaidāmi daudzi ceļojumi, dzeltenā – būs interesanta vasara, oranžā – veiksies mācībās un darbā, sarkanā – visi jūs ļoti mīlēs. Kad nākotne izzīlēta, var doties tālāk.
Dāvanā – ievārījuma burciņa
Paverot rūķu vecmāmiņas darbistabu, gaisā sajūtama piparkūku smarža. Pie plata galda vecmāmiņa rullē mīklu, rūķu bērns palīdz spiest piparkūku figūriņas un šaut kārumus krāsnī. Bērni var nogaršot smaržīgās piparkūkas, sasildīties pie kūpošas piparmētru tējas krūzes. Rūķu mamma mazuļiem māca jaukas, mīļas rūķu rotaļas, dziesmiņas un paražas, piemēram, kā dūre pārvēršas par glāstu.
Kad darbi apdarīti, dziesmas izdziedātas un spēles izspēlētas, laiks dāvanām. Tikai jauks ziemas dzejolītis vai dziesmiņa, un kārums – rūķu sarūpēta ievārījuma burciņa – ir katra mazuļa rokās.
Bērni atvadās no «Lediņiem» ar rūķu līdziedotu prieku un svētku izjūtu, ko katrs var aizvest mājās un tajā dalīties ar saviem mīļajiem.
Cik jauki, ka ir tāda vieta, kur atbraukt un līdz sirds dziļumiem iejusties svētkos. Ir svarīgi nelaupīt bērniem šos brīnišķos svētkus. Bērnība ir tik īsa, tādēļ ļausim mūsu mazuļiem noticēt Salatētim, vienalga, vai tas ir īsts vai pašu izdomāts.
